Gardumi - augļi un dārzeņi III

 Brīnumi augļu un dārzeņu ziņā turpinās!!! Pēdējais Džo apciemojums bija ar vēdra izvirtībām, ciemiņš atbrauca ar maisu pilnu ar kedongdong! Kedongdong ir auglis. Ja vairumos gadījumu viss ir salds iekš Džavas salas, tad šis brīnums noteikti nav salds, ārkārtīgi skābs, vismaz pirmajā momentā! Auglis ir ļoti ciets, grūti iekosties, kad tas darīts zobi ir pilni ar šķiedrām. Jo tuvāk vidum jo cietāks un vairāk šķiedru, šķiet škiedras pārveršas tādā kā riekstā, cieti cieti. Interesants radījums šis kedondong!

kedongdong

Dzeltenais brīnums saucas  Sawo belanda  nezinu kā tulkot sawo, bet belanda nozīmē Holande, tātad auglis nāk no holandes vai arī kādā citā mistiskā veidā ir saistīts ar šo zemi. Auglis ir atvests no Bogor, jo citur to neesmu redzējusi. Tāpat kedongdong ir atceļojis no Austrumu Džavas, Pačiran. Sawo belanda  noteikti ir viens no dīvainākajiem augļiem, to pārgriežot tam "miesa"ir līdzīga ķirbim gan krāsas ziņā, gan cietuma un no tās pil tāds kā piens, kas darbojas kā līme, viss kļūst lipīgs. Garša, es teiktu nekāda, bezgaršīgs radījums. Otrs draudziņš gan stāv grozā ar cerību, ka pirmais nebija gatavs un īstenībā šis pasākums ir gards. Gaidu :)

Sawo belanda

Terung belanda

Ja jau iesākām ar Holandes dārgumiem, tad nu arī turpināšu.Šoreiz gan par dārzeni, šis te ir terung belanda  jeb latviski holandes baklažāns.Bet te nu ir dīvaina padarīšana, dārzenos vairāk atgādina tomātu nevis baklažānu. Man baklažāni vienmēr ir saistījušies ar švammi, ko starpcitu vietējie gatavo vienkārši debešķīgi. Dārzenis ir plūmes tomāta lielumā, mizu parasti nomizo un atklājas tumši sarkana, nedaudz lilā miesa, kuru pārgriežot protams parādās sēklas, tieši tādā pašā konsistencē kā tomātam. Garša arī nedaudz atgādina tomātu, bet tā ir daudz spēcīgāka, es teiktu nedaudz asa, cērtoša rīklē, bet labā nozīmē.

Gardumu stāstu nobeigšu ar dārzeņiem, jauns atklājums, ārkārtīgī gards ir sarkanie spināti. Nemāku aprakstīt garšu, nedaudz sāļi, svaigi, sulīgi. SPINĀTI!!!

Bogor

Tā nu ir sanācis, ka laiks šeit rit vēja spārniem un daudzi jau brauc mājās. Līdz šim jau paspēts teikt atā Tatjanai, Amadeušam un Kamilai. Nākamnedēļ arī Ding dodas atpakaļ uz Ķīnu. Tas notiek ne tikai šeit,bet visur, tādēļ Džakartas atbildīgie nolēma uztaisīt atvadu pasākumu Džakartā. Visi devāmies ceļā! 

Džavas karte ar mūsu maršrutu

8 vakarā sakāpām vilcienā lai jau 4 no rīta būtu galvaspilsētā. Kurš zināja, ka arī uz sliedēm var būt sastrēgumi? :D ir tāda lieta, iebraucām ar 3h nokavēšanos. Dzīvošana bija noorganizēta Taman mini Indonesia Indah, par ko jau rakstīju vienā pirmajiem rakstiem. Diemžēl ne eksponātos dzīvojām, bet gan diezgan nožēlojamā viesnīcā. Neko pasākums indonēziešu stilā, viss ar pamatīgu nokavēšanos un ilgu gaidīšanu. 

deja

visiem gribējās bildi ar vadītāju :D

2 dienas džakartā ar īsti nekā nedarīšanu, atceros, ka bija daudz ēšanas, nevisai garšīgu ēdienu, daudz cilvēku un oficiālu runu. Patika studentu sundaniešu deja, ļoti iespaidīgi un arī filma Indonesia Indah, kas nozīmē skaistā Indonēzija.  Nesagaidot noslēguma ceremoniju, ar Irīnu aizšmaucām pie saviem draugiem uz Televīziju, Metro TV,kur viņi skatījās vienu no šoviem. Interesants šovs par indonēziešiem,kad devušies pasaulē un tagad atgriezušies mājās.

Nākamajā dienā agras brokastis, protams, rīsi un gaļa, kā kārtīgi zemnieku, ptfu, tūristi. Kā izrādās viesnīca, kurā mēs palikām parasti ir populāra svētceļniekiem, tādēļ tās priekšā ir diezgan iespaidīga mošeja un arī sava kaabala, Mekas viltotais zaķis :)!  

Pēc labi garas foto sesijas devāmies Bogoras virzienā. Pirmā pietura sekoja diezgan drīz, varbūt tādēļ, ka gulējām, varbūt, ka tuvu. Vieta saucas Mekar Sari Bogor jebšu mekarsari augļu dārzs. Diemžēl neīstajā sezonā bijām tur, visi koki vienās lapās, augļu praktiski nav. Sezona sāksies jūnijā, tāpat labi ir braukt decembrī. Labi, jo augļus var ēst no koka, iekļauti cenā :)) Mums iekļauts cenā bija tikai čukčukbānis. Dārzs ir milzīgs, entie hektāri un, protams, tur ir vairākas siltumnīcas ar melonēm un citām ogām, kokiek un krūmiem, visi iespējamie Indonēzijas augļi atrodami tur!

Te mēs visi kopā (koku bildes skatīt picasa)

Bet laiks Bogorā mums tikai 1 diena un bija jādodas tālāk! Devāmies uz ļoti skaistu vietu, kas ir Bogoras botāniskais dārzs, kas ir dibināts vēl Batavia laikos, 1811. gadā. parks ir milzīgs, aptuveni 87 hektāru platība, kuru klāj zālieni piknikiem, dīķi lotusiem un ūdensrozēm, upes un, protams, koki! Vecākais ir  +/- 200 gadus vecs rambutana koks! Nu bezgala skaisti. Mums gan apskate bija ļoti īsa, dotais laiks bija 30 min, jo kavējām dēļ sastrēgumiem. Noīrejām mini busu, kas 20 minūtēs mūs izveda cauri parkam. 

Parks ir arī savienots ar prezidenta rezidenci, kas man likās iespaidīga, netikai kā celtne, bet arī dēļ tās dārza, vai drīzāk dēļ dārza iemītniekiem, tajā dzīvo brieži, man likās, ka kāds tūkstotis, bet tūristu ceļvedis saka, ka kādi 250. Skats iespaidīgs ...

Ar pusdienu kastītēm klēpī devāmies tālāk uz Bogoras safari, kur ir jau būts un bildes jau mētājās interenetā. Bet ja jau reiz ir sākts rakstīt par Bogor, ir vērts pastāstīt arī par safari. Man kā dzīvniekmīlim, šī vieta liekas fantastiska. Parks kārtējo reizi ir milzīgs (168ha) un sākumā aptuveni stundu pavadam autobusā, lai apskatītu zvēriņus dabā, kas brībi klaiņo savā teritorijā. Un prieks tiem,kam kabatās burkāni,jo lamas un brieži tā vien prasās pie mašīnu stikliem, lai viņus pabaro. Milzīgas zīmes "aizveriet logus" liecina par to, ka iebraucam tīģeru un lauvu teritorijā, kas tur nemaz nešķiet bīstami, jo gulšņā visapkārt. Citādāk gan laikam ir ar gepardien, jo tie dzīvojās kopā ar zebrām... vai gepardi šeit ir veģetārieši? hmzz

Parkam ir vairākas daļas, viena ir šī brīvā daļa un tā kā tas ir izklaides parks avr atrast arī karuseļus, ai bērniem prieks. Starp karuseļiem ir vairākas arēnas, kur var redzēt ko līdzīgu cirka priekšnesumiem. Pagājušajā reizē skatījos ziloņus, šoreiz tīģerus. Un patieis prieks,kad redzi trenerus bez pātagām un ienākot tīģeriem tie pieglaužas savie treneriem kā mazi kaķēni nevis milzīgi plēsoņas. Viss slēpjas melnajā somiņā pie vīru jostām, svaiga gaļina :D

Tālāk devāmies uz putnu dārzu, kas ir mazāka ar tīklu pārklāta teritorija un tur var apskatīt brīvi lidojošus putnus, nudien skaisti, pie tam, viņi ir pieraduši pie cilvēkiem, var apskatīt tos ļoti tuvu vai pat pabarot un uzsēdināt sev uz rokas!

Pēdējā pietura safari bija mazuļu dārzs, kurā var sabildēties ar safari mazuļiem un apskatīt mazākus dzīvniekus iekš ūdens. Mans sapnis piepildījās žmurcot tīģeri, pie tam, nekad nebiju domājusi,ka tikšu tik tuvu klāt baltajam tīģerim! mana laime pilnīga!

te ar dusmīgu leopardu, makten smags mazulītis

es neesmu pazudusi!

Ja nu kāds brīnās par to, kādēļ klusums pastkartē... uz šobrīdi esmu ieslīgusi batikas pasaulē (par,ko noteikti uzrakstīšu, kā tad tas īsti notiek, diemžēl process ir ļoti garšs un uz šo brīdi ir tikai pirmā krāsas kārta un raksts vēl nav sākts veidot. jāpaciešas visiem) un pa vidu vēl cenšos nolikt eksāmenus.

Jā iet runa par ceļošanu, bija solīts raksts par Hannas ciemošanos, bet tā nu ir sanācis, ka kopš janvāra es gandrīz visu laiku esmu slima un tas mani attur no ceļošanas, lai gan jau pirmdien atkal dodos uz Džakartu un no turienes uz Bogor, nu cerēsim, ka būs ar ko padalīties :) pēc tā gan viss, jo plānojās lielāks ceļojums, par ko pagaidām klusēšu ...

Kas attiecas uz dabas katastrofām, parasti man šo jautājumu uzdod... tad ir joprojām bailīgi, kamēr Merapi vulkāns ir pierimis Āziju pāršalc cunami un zemestrīces. Pēc Japānas cunami, arī mums tika mazāki, lielākie postījumi bija Papua. Un pavisam nesen, to jau arī Latvijas ziņās teica, bija zemestrīce, pēc Rihtera 7.1 balles, kas ir daudz. Mēs tikām brīdināti, ka būs liela, bet zinātnieki nevarēja paredzēt kur tieši. Visi bija nobijušies, jo kā zināms 2006. gadā bija 6 balles un, man bail samelot, bet bojā aizgāja 6000 cilvēku (var gadīties,ka viena nullīte ir par maz), tās zemestrīces epicentrs bija pilsētas dienvidos. Mums šoreiz noveicās, zemestrīces epicentrs bija 250km jūrā un ne visi juta tās atbalsi pilsētā. Par laimi man bija salds miegs un es no gultas neizripoju, kā tas ir jau noticis ...

ar mīļiem sveicieniem no Džogdžas,
Nate

rozā

Manas istabas sienas ir violetīgi rozā, dažkārt mans palags ir viltīgi rozā un pat mana dzēšgumija mēdz būt rozā. Es neesmu rozā un man nepatīk rozā, bet dažkārt man gribas būt rozā. Mani pirksti šodien bija rozā...

Pārsteidzošā Āzija II

- Indoneziešiem reti mājdzīvnieks ir suns, kā zinam suns ir "netīrs" dzīvnieks islāmā
-daudzi Indonēzieši domā,ka Latvija ir sala.
- Autokatastrofā maksā tas,kam lielāks braucamais, nav svarīgi kas vainīgs!
-Slimnīcā pie slimnieka var kāds palikt pa nakti (bez maksas)
-Piektdienās cilvēki nēsā batiku (manā universitātē tā gan nav, bet katrai dienai ir uniforma, visi pasniedzēji un darbinieki 1dienās nēsā gaiši zilas drēbes, 2dienās dzeltenes, 3dienās melnes vai tumši zilas, 4dienās batiku un 5dienās visi ir baltā, man ļoti patīk piektdienas. Lai arī es esmu pasniedzēja , šim te nepievienojos, man vienkrāši nav vienkrāsainu drēbju un kur nu vēl šajās krāsās)
- čalis ar sporta fakultātes kreklu ir playboy, un viņam ir vidēji 2 draudzenes, tas nekas, ka neglīts un duraks, bet no sporta fakultātes!(un protams, tas nav par visiem, bet par vairumu gan)
- piezīmes par izskatu ir pilnīgi normālas! "Tu esi liela" (by Arik), "Tev ir liels dibens" (by Ali), "Tev ir pumpa" (by Daju), līdzīgas piezīmes, kā" tu pieņemies svarā", "tev ir garš deguns", "tu esi balta" ir saņēmuši citi mani draugi. Jāatzīst,kapiezīmes par resnumu jeb lielumu saņemam mēs visas, pat tās, kas sver 54kg!
- Transvestīti ir biedējoši radījumi,man ir bail no viņiem! Viņi lieto silikona injekcijas degunam, lai tas nebūtu tik plakans,bet vairāk eiropeisks, un tā rezultātā viņiem ir MILZĪGI deguni. Tāpat viņu izpratne par modi ir vienkārši drausmīga!
- Transvestīts musulmanis nēsā džilbabu, galvassegu, redz arī transvestītu sievietei ir jābūt labai sievietei!
- Hipnoze spēj palīdzēt it visam, tik vaļā no bailēm, no sāpēm. Dīvainākais, ko esmu redzējusi ir reklāma - hipnozes seansi dzemdībām!Jācer,ka bērns tad nepiedzimst transa stāvoklī :p
- ja jau par māmiņām....jaunās māmiņas atvaļinājums ir 3 mēneši, 1 mēnesis pirms bērna dzimšanas un 2 pēc!
-Indonēzijas nacionālie sporta veidi - futbols (čempionātu dēļ pat meitenes basto manas lekcijas) un batmintons (?????????????)
- Indonēzieši tic, jo spalvaināka sieviete, jo vieglāk tai ir ieņemt bērnu

Gardumi - augļi III

Man šķita, ka esmu nogaršojusi visu, bet tā nebūt nava!

sarkanais pūķauglis

še ku reku pēdējie brīnumi ko ēdu. bet pirms sāku, jāatzīst,ka esmu mainījusi savas domas par salaku jeb čūskas augli, nu nenormāli garšīgs!

Viens no brīnumiem bija tāds, ka man šķita, ka ir tikai viens veids dragonfruit jeb pūķauglim, nekā ir arī sarkanais, garša nav tik izteikta, teikšu,ka diezgan pliekana, bet veinalga labs. Šamējais nav ovāls, bet gan apaļš, tā var atšķirt :)

Srikaja

 

Srikaya  jeb latviski srikaja ir auglis nevis mums zināmais dārzenis artišoks! Miziņa sastāv no tādām kā zvīņām, tās noloba un skatam paveras balta, mīksta, sulīga miesa, tās nav daudz, jo srikajai ir ļoti daudz mazu melnu sēkliņu, mazliet lielāku kā ābolam. Garšo saldi un ļoti sulīgi. Lapsenes dievina šo augli!

rambutans

Viens no gardākajiem augļiem šeit ir rambutan jeb līčes. Diemžēl sezona ir ļoti īsam labi ja 2 mēneši.Auglis ir nedaudz skābens, ļoti sulīgs. Bet tā ēšana ir diezgan kaitinoša, jo to nekad nevar nopirkt bez skudrām komplektā un tās ir milzīgas un biedējošas!

kokosan

Šis auglis jeb es drīzāk tās gribētu saukt par ogām ir kokosan, Sumatrā tās sauc par rambi. Ogas ir lielu ērkšķogu lielumā, tās ir skābākas par līči un ļoti sulīgas, nudien adgādina ērkšķogu.

Vēl esmu izmēģinājusi Jeruk Bali jeb Bali apelsīnu/ citrusu, kas ir mežonīgi liels, var svērt vairāk kā kilogramu, garša nedaudz atgādina maigu greipfrūtu jeb pamelo! Gardi dzīvot Indonēzijā!

Slimnīca

Rumah Sakit Panti Rapih

Mana mīļākā vieta šeit ir slimnīca Panti Rapih. Pē, kādas muļķības! Tā ir mīļa vieta piespiedu kārtā. Esmu jau iepriekš stāstījusi kā tas ir slimot šeit, nav diez ko patīkami un tīri morāli ir grūti ,jo esam vieni šeit. Uz slimnīcu parasti ejam kopā, ja kāds iet, tad vajag kompanjonu, es esmu kompanjone Irīnai un Džo. Tā nu ir sanācis, ka abas ir slimīgas, nu ne jau slimīgākas kā es ,bet jā,tāda nu kompānija nolasījusies. 

Interesanti, ka slimnīcā esam tik bieži, ka vismaz mani un Irīnu pazīst daudzi un ierašānās slimnīcā ir diezgan patīkama padarīšana, var satikt draugus :D esam nonākušas līdz tādai pakāpei, ka ar dažiem ārstiem un māsīņām esam apmainījušies numuriem...

Pirmo reizi slimnīcā biju septembrī ar Irīnu un viņas kukaiņu apdegumiem, riktīgi šerpi un sāpīgi, kopš tā laika tur rādos vidēji reizi mēnesī. Džo līdzi ar kunģa problēmām, ciemos pie Simona, kas ir šausmīgs gadījums, viņam ir acu infekcija, kaut kāda tropu slimība (sākotnēji bija saindēšanās ar metanolu no alkohola , kas saasināja tropu draņķi) un pēdējais trakākais ar Irīnas aklo zarnu. It kā sīkums, bet tomēr operācija un to veic Indonēzijā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Tad nu tagad zinu,ka ātrās palīdzības uzņemšanā ir jāsāk sūdzēties vai ir jāasiņo, lai tiktu pie daktera! Mēs gaidījām 4h!

Es arī zinu, cik dažādu klašu palātas ir šeit - 

3. klase, tu guli telpā ,kur ir 6 gultas, atdalītas ar aizskriņiem, ir kopējs balkons.

2. klase, 4 cilvēkiem,ir sava vannas istaba

1. klase, tev ir sava istaba ar vannas istabu un gaisa kondišku, ledusskapi un TV, kā arī balkoniņu. Un super duperlieta - duša ar karstu ūdeni!

VIP- nu praktiski dzīvoklis, bet balkona vietā tev ir dārzs :)

jauka lieta slimnīcā šeit ir iespēja palikt pa nakti un tas ir bez maksas, katram pacientam ir viens vai divi cilvēki ar speciālu atļaujas karti, kas var dzīvot klāt. Zemākajās klasēs tie guļ uz līdzi paņemtajiem matračiem vai paklājiem uz grīdas, bet 1. klasē, kur bijām mēs, es snaudu uz dīvāniņa. Jā,tas nozīmē, ka es dzīvoju slimnīcā, kas bija interesanta pieredze, pirmkārt jau kā draudzenei, otrkārt, kā valodas apguve, mūsu dakteris un māsiņas nerunāja angliski :p

Smieklīgs moments bija operācijas rītā. Irīna bija aizvesta uz operāciju un es gaidīju, operēja ilgāk kā vajag un es sāku uztraukties, un tad māsiņa ienāca un teica, ka dakteris grib mani redzēt. Jopcik, man šķiet es izmetos pleķos, ja dakteris tevi grib redzēt nekas labs nav gaidāms. Bet nē, šamējais sēdēja pie galda ar platu smaidu un šķīvi sev priekšā. Gluži kā kaķis, kas noķēris peli, rāda saimniekam , cik labs, dakteris Junada tik gribēja atrādīt Irīnas aklo zarnu! Kad bija izstāstījis, kā veicās ar operāciju, pajautāja, vai vēlos nofotogrāfēt aklo zarnu :D ak indonēzija un Face book update, noteikti kāds ielika FB ziņas par savu operāciju. Zaķīši, tā nav Eiropas kultūra!

Pēc 5 dienām slimnīcā nu jau esam laukā. Bet ir jauki, ir atklāts, ka vienīgais pilsētas parks ir slimnīcā,ka labākās onde onde kūciņas var nopirkt slimnīcas konditorejā un ka turpat ir virtuļu veicīts, kur ir virtuļi ar šokolādes pildījumu, kas ir fantastiski gardi un ka pie slimnīcas ir ļoti labas warung ēstuves. Noderīgi zināt, jo es dzīvoju 5 minūšu attālumā no Panti Rapih :D

Kas attiecas uz manu veselību, šķiet, ka esmu slima visu laiku, 2 x kakla infekcija, saaukstēšanās, kukaiņu apdegumi, pašlaik cīnos ar tropu infekciju un es ceru ar šo šis saraksts beigsies!!!!!!!!!!