svētdiena, 2012. gada 26. augusts

Mazā Indonēzija Vācijā

Nu jau ceļš ir aizvedis līdz Latvijai, bet tas gan nenozīmē, ka par Indonēziju rakstīšu mazāk, rakstīšu tāpat, gan ne par ceļojumiem , bet gan tradīcijām un cilvēkiem, to,kas dzirdēts un lasīts.
ar Wiwin
Bet nu pēdējais stāsts. Pirms atgriešanās Latvijā nolēmu pakavēties nedaudz Vācijā un apciemot senus draugus no vecajām labajām dienām Džogdžā! šajā gadījumā izbijušo kaimiņieni Vivin.
baznīcas tornis, Giessen
Iebraucu nedēļas vidū Frankfurtē pēc 15 stundu lidojuma, vēl ar reibstošu galvu centos aptevrt domu par sevi Eiropā. gaiss šķita svaigāks par svaigu un ielas tukšākas par tukšāku! Pirmo dienu pavadīju izguļot negulētās naktis un pastaigājoties pa mežu. Bija skaisti dzestri silta diena ar viegli lietu, staigāju pa mežu, kur bija dīvaina sajūta, atpazīstot visus kokus un puķes. Tā kā Vācijā biju Ramadāna mēneša laikā vakariņu laiks iekrita gana vēlu, bet katru reizi citās noskaņās. Pirmo dienu gavēni lauzām Gīsenes vienā no 4 mošejām, kas pieder kādai arābu ģimenei. Viņi katru vakaru sagatavo ēdienu Gīsenes musulmaņiem. Ēdiens ir par brīvu, kas ir viena daļa no Ramadāna idejas, dalīties tajā, kas tev ir, dot cilvēkiem, nevis ņemt. Mošeja nemaz neizskatās pēc mošejas, māja kā jau māja, bet ieejas ir atsevišķi sievietēm un vīriešiem, kas ne vienmēr bija tā Indonēzijā.
Otrajā dienā jau biju nedaudz atguvusies no ceļojuma un sākusi aptvērt faktu, ka esmu Eiropā.
 Devos pastaigā pa Gīseni! Tajā ir ļoti jauks botāniskais dārzs, kur var vēsā mierā pastaigāties un vienkārši sēdēt un vērot puķes, ja nav nekā labāka ko darīt. Tādu vietu Indonēzijā nav :/
Tālāk pastaigu turpināju pa Giesenes vecpilsētu, kas pavisam noteikti atgādina Rīgas vecpilsētu, tikai varbūt šeit viņa bija kompaktāka. Vakara noslēgums bija pavisam indonēzisks, kopā ar Vivin draugiem grillējām vistiņas, man gan maza grillēšana tika, biju mazās Raras auklīte :)
Marburg
Sestdien nolēmām doties mazā vai lielākā ceļojumā, plāns doties uz Marburg un tad uz Frankfurti. Margur vecpilsēta pēc Indonēzijas likās kaut kas eksotisks! Staigājām pa mazajiem eiropiešu veikaliņiem, kur katram sīkumam ir sava vieta un visur dekori, dekori. Pilsēta ar savu tik seno elpu nedaudz aizrāva. Bet kopumā viss likās ārkārtīgi pazīstams, piederīgs. Marburgas ielās aizkavējāmies gana ilgi, lai vēlāk skrietu uz vilcienu, kas mūs tālāk jau nogadāja Frankfurtē. Tur tā fiksi starp lielajām celtnēm izšmaucām , jo jau bijām pamatīgi nokavējušās uz konsulāta rīkotajām vakariņām. Indonēzijas konsulāts Frankfurtē cenšas uzturēt ciešus kontaktus ar apkārt dzīvošajiem indonēziešiem , tad nu arī šajā vakarā devāmies uz kopīgām gavēņa laušanas vakariņām. Pasākums gana liels, kopā bija sanākuši pe vismaz 60 cilvēku, ja ne visi 80. Nu nemāku teikt, bet bija interesanti. Indonēziešu pasākumiem ierastās runas,kas ilgst veselu mūžību līdz visi ri zaudējuši sajēgu, par ko vispār iet runa :) tam sekoja lūgšanas un tad jau izēšanās pie riktīgiem Indonēziešu ēdieniem. Mana pedējā indonēziešu maltīte
Tā nu pēc vairākām dienām pavadītām Vācijā ar jaukiem jaukiem indonēziešiem atkal jau krāmēju mantas savā mazajā somā, lai nu jau staigātu pa dzīmtajām ārēm. Esi sveicināta Latvija!


svētdiena, 2012. gada 19. augusts

Laimīgu Jauno gadu! Ir iestājies 1429. gads!

Šodien musulmaņu pasaule svin Jauno gadu! Gavēņa mēnesis ir beidzies un ir laiks līksmojiet. Tāpat kā viņi līksmo ar kristiešiem Ziemassvētkos, līksmosim arī mēs ar viņiem Jaunajā Gadā! Lai visiem laimīgs!


ceturtdiena, 2012. gada 9. augusts

3. Ramadans

Ja, 2012 gada Ramadana menesis bija mans treshais pec kartas. Un soreiy nedaudy savadaks. Varbut tadel, ka pedejais un ir sava nostalgijas pieskana, varbut tadel, ka tie ,kas gave ir pasi tuvakie.
Si gada divainiba Ramadana menesi ir ta, ka viss ir atverts, ar to es domaju visas estuvites, lielas un mazas. Ramadanam butu jabut tam menesim , kas musulmanu valstis tiek avadits bey ediena lielo dalu no 24 stundu garas dienas. Bet redz ka sogad vismay Jogjaa ta nav, pie mums visas estuves ir atvertas un pat bez aiskariem, kas nosegtu logus, lai gavetajiem menesis paietu bez kardinajumiem. Bet nu man jau tikai labak, jo es negaveju. :p kas attiecas uz citam Indonezijas dalam, tad atkarigs no iedzivotajiem un religijas. Aceh dala, kas ir Sumatras Ziemelu punkts darbojas Sarijas likums, jeb islama likums, lidz ar to estuves kas strada tiek soditas, jo sarija likuma tas nav atlauts.
Vel jauna noskana sim ramadanam ir naktis. Ta ka sogad dzivoju cita pilsetas dala tieku pie jaunas pieredzes un ta ir modinasana uz sahur jeb brokastim. Tiem, kas gave brokastis ir ap 3 vai 3:30 no rita. Un ir pienemt, ka imams vai kads cits no ciemata laudim iet apkart un modina latinus. Nu ne gluzi ka jus iedomajaties, ies un klauves pie maju durvim, bet nedaudz trakak. Musu areja ir bungu maratons, ir kads barins ar cilvekiem, kam ir vairaki sitamie instrumenti, ar kuriem tad nu tie iet pa rinki musu Sono ciematam, tas ilgs aptuveni pusstundu ap pl. 2 nakti, visa apkartne ir pamodusies. Kas to visu padara vel trakaku ir mosheja, kas ari velak pievienojas un ar skalruni sauc uz brokastim. Kad tu jau ladies miega, kas parasti nenotiek, jo musu puikas ir augsha un ir brokastu gatavoshana un brokastu sarunas, sak skanet rita lugsanu sauksana no moshejas, kas jau ir ap pl 4 no rita. Tada luk naksnina Ramadana laika!
Diena gan rit ka pavisam parasta diena, leni un mierigi lidy pecpudienai, kad skrienam uz veikalu sapirkt edamo un gatavojam vakarinas. sogad vairums dienu edam majas, pashu gatavots, ed cik gribi un cik ilgi gribi. Est taisu es ar Ahasanu, parasti vistinu sacepam krasni, vai kada cita veida, risi un salati. deserts ir obligata lieta, musu majas milakais ir sup buah  jebshu auglu zupa, ari  kolak  ir tiri labs un tuvs :)
Sarunas pie tejas vakaros uzzinu aizvien vairak un vairak par so religiju un tas '' noteikumiem'', bet par to visu jau var klatiene, jo pavisam driz bushu Latvija!
next: iss celojums uz Vaciju, Gießen