otrdiena, 2014. gada 7. oktobris

Dzīves svētki. Kāzas.

Indonēziešu jaunais pāris (musulmaņi)
Kāzas tiek uztvertas kā ļoti nozīmīgs rituāls javiešu sabiedrībā, jo tas ne tikai vieno sievieti un vīrieti laulības saitēm, bet tas sasaista abu ģimenes ciešām saitēm. Laulības parasti tiek noslēgtas starp pāri, kurš jau labu laiku ir kopā. Interesanti, ka indonēzieši esot nopietnās attiecībās arī nēsā gredzenus, kas ir sudraba krāsas un bildinot meiteni tiek dāvināts saderināšanās gredzens, kas ir aizgūts no rietumiem. Lai gan indonēziešu sabiedrība ir moderna, mēdz būt arī gadījumi, kad meitenei vai puisim aizliedz laulāties ar izredzēto, jo tas neatbilst ģimenes prasībām, taču lielākoties ar šo lietu tiek galā jau attiecību sākumā.
līgavaiņa siraman rituāls
Precību rituāli tradicionāli ilgst divas dienas. Pirmajā dienā tiek veikts rituāls, ko sauc par siraman jeb mazgāšanu. Līgava un līgavainis (visbiežāk gan tikai līgava) to veic savas ģimenes mājās. Vannošana notiek īpaši sagatavotā istabā vai dārzā un to veic jaunieša vecāki un citi vecāka gada gājuma ģimenes locekļi, svarīgi, lai tās būtu ģimenes sievietes, kurām jau ir bērni. Lejot īpaši sagatavotu ūdeni pār jaunieša galvu, tiek dota svētība un attīrīta dvēsele. Pēc šī rituāla var tikt veikti arī citi, mazāki rituāli un visbeidzot kopīga maltīte ar lūgtajiem viesiem. Vakarā pirms kāzām līgavainis nosūta līgavai dāvanas, taču līgavainis ar līgavu nedrīkst tikties, tādējādi līgavainis pierāda, ka būs pacietīgs vīrs.
Pašas kāzas javiešu kultūrā ir pieņemts organizēt agri no rīta, kas sākas oficiāli, saskaņā ar pāra reliģiju, reģistrējot laulību un noformējot laulības apliecību. Mūsdienās pāri dažkārt izlaiž tradicionālos javiešu rituālus un uzreiz turpina ar pieņemšanu un maltīti, šādā gadījumā kāzas ir galā ap pusdienslaiku.
javiešu tradicionālais kāzu ietērps (lieto arī mūsdienās)

Tradicionāli kāzas notiek līgavas ģimenes mājā, kur speciāli veidoti sadjen tiek izvietoti īpašās vietās, piemēram, pie kāzu dekorācijām.
jaunā sieva mazgā vīra kājas
 Sākumā tiek veikti dažādi sīkāki rituāli, kas simbolizē pāra attiecības laulībā, kā olas plēšana, ko sauc par vidji dadi, pēc tam, kad vīrs ar labo kāju ir sašķaidījis olu, jaunā sieva to nomazgā, tādējādi vīrs parāda, ka ir gatavs uzņemties atbildību un sieva to atbalstīs. Pēc šī rituāla vīrs simboliski parāda, ka visi ienākumi būs sievas rīcībā, dodot tai saini ar monetām un sojas pupiņām. Kāzas turpinās ar rituālu, kurā vīrs baro sievu un otrādi, tas simbolizē dalīšanos priekos un bēdās. Dažos rituālos tiek iesaistīti arī vecāki, tādējādi apliecinot, ka jaunienācējs ģimenē ir kā viņu bērns un laulībai tiek dota svētība, šo kāzu daļu dēvē par sungkeman. Tradicionāli, kad rituāli ir galā un ir kopīgi paēsts, seko kāda izklaide, vajang izrāde vai tradicionālo javiešu deju priekšnesums, taču mūsdienās šādi priekšnesumi kāzās sastopami aizvien retāk. Mūsdienās vissvarīgākā daļa ir fotogrāfēšanās, parasti jaunais pāris atrodas uz skatuves kur maltītes laikā tiek izsaukti viesi, lai tad kopīgo nofotogrāfētos. Kamēr visi bildējas, viesiem tiek pasniegti vairāki ēdieni, gan ne pie galda, bet šķīvītis jātur klēpī un tas viss skaidrojams ar to, ka nav iespējams tik garus galdus uzstādīt. Indonēzija ir liela zeme ar milzīgu populāciju un kāzas līdz ar to arī ir apjomīgas, mazas kāzas skaitās, ja viesu skaits ir ap simtu, taču vidēji tie ir 2-3 simti viesu vai pat vairāk.
Tagad modē ielūgt caur Facebook. Lūk kādu kāzu ielūgumu es saņēmu pavisam nesen.
Kāzas kā jau var noprast pēc viesu skaita ir dārgs prieks. Taču ne tikai ēdināšana sastāda lielu summu. Pirms kāzām noteikti ir fotosesija ar īpašiem tērpiem (kas maksā :D) un šīs fotogrāfijas izmanto dažādu suvenīru gatavošanai, krūzēm, kalendāriem un, protams, kāzu ielūgumiem. Ja kāzas ir mazas tās notiek mājās. Tuvākā ģimene atrodas mājas iekšienē un pārējie pie mājas ieejas un uz ielas. Tādos gadījumos ielas tiek slēgtas. Ja pasākums ir lielāks, tiek īrētas lielas svinību zāles, izdevīgi, ja ir sakari universitātēs, jo var sarunāt tās telpas. Vēl izmaksas palielina tērpi. Kā var redzēt attēlos tie ir gana krāšņi, taču, ir liels bet, tie ir vairāki abu dienu garumā. Ir viens tērps siraman laikā un pašā kāzu dienā tie var būt pat 5 dažādi tērpi. Viss atkarīgs no tā cik turīga ir ģimene un kāds ir sievietes kultūras mantojums. Ja meitenes vecāki nāk no dažādām tautām, piemēram tēvs ir javietis savukārt māte nāk no Bali, meitene kāzās vilks gan Javas tradicionālo tērpu, gan Bali.
Kāzu foto kopā ar dažiem no viesiem
Mūsdienās ļoti populāras ir arī rietumu baltās kleitas, kas gan ir piemērotas indonēziešu stilam (neesmu redzējusi kuplas). Un pārējais jau ir sīkumi, mazas dāvaniņas katram no viesiem, dažādas dekorācijas utt. Viesi turpretim jaunajam pārim var dāvināt dāvanas, bet lielākoties tiek dāvināta nauda, lai "atsistu" kāzās iztērēto. Aptaujājot savus draugus, kas precējās kādu laiciņu atpakaļ, tika iztērēts gana daudz...apmēram 2000EUR, bet atceramies, ka tur vidējā alga ir 60-100 EUR. Šīs izmaksas gan ir pirms inflācijas, tagad cenas ir uz pusi lielākas, ja ne vēl vairāk.
Varu teikt, ka latvietim indonēziešu kāzas liktos diezgan garlaicīgas, jo lai gan ir laba izēšanās, tomēr nav izkustēšanās, tāpat iztiek bez pirtīm un vēlām vakara stundām, vēl pirms saules rieta būsi mājās!