piektdiena, 2012. gada 28. decembris

par sievieti un islamu

Sanāca šo to palasīt par sievietēm islāmā. Neaizskāra visiem vienmēr tik interesanto jautājumu par daudzsievību, bet tomēr šis un tas ir....


Saskaņā ar šaria likumu sieviete ir vīrietim līdzīga, līdz ar to islāma jurisprudencē nav atsevišķu likumu,kas uz to attiektos, bet ir daži papildinājumi, kur ir noteikta atšķirība starp sievieti un vīrieti. Tāpat kā islāma reliģija islāma likums uz abiem dzimumiem attiecas vienādi, jo dzimums ir nemateriāls.
Sievietei ir jāseko tiem pašiem morāles principiem, kādiem seko vīrieši.
Ir lietas, kas sievietei būtu pārāk apgrūtinošas, piemēram ģimenes uzturēšana, kopīgās lūgšanas un kari, tādēļ viņa ir atbrīvota no tām, taču tas nav aizliegts. Ja vīrieši šos pienākumus nepilda, tie kļūst par sievietes pienākumiem. Vēsturiski ir liecības, ka sievietes ir pat piedalījušās karā kā apgādātājas un arī bijušas karotājas (tai skaitā Aiša, pravieša Muhammada sieva, u.c.).
Balstoties uz islāma jurisprudenci, musulmaņu sievietei ir tikpat liela brīvība kā vīrietim. Arī sieviete var bildināt, viņa var izvēlēties savu laulāto, atraidīt vīrieti un pieprasīt šķiršanos (arīpret vīrieša gribu). Saskaņā ar pravieša Muhammada vārdiem, neviena sieviete nevar tikt precināta piespiedu kārtā, ir jāsaņem tās piekrišana.
Islāma likumā tā ir regulāra prakse, ja sieviete vēlas šķirties. Tāpat sieviete drīkst un viņai vajadzētu iegūt tādu izglītību,kādu viņa vēlas.
Sievietei ir brīvi atļauts savu viedokli publiski.
Sievieti var būt īpašumi un viņa var ar tiem brīvi rīkoties. Tāpat kā sieviete piedalās ģimenes lietu izlemšanā, viņa var arī palīdzēt uzturēt ģimeni, var strādāt kopā ar vīrieti.
Musulmaņu pāriem ir jākonsultējas vienam ar otru par ģimenes lietām, arī pēc šķiršanās. Sievietes piedalās ne tikai ģimenes lietās, bet arī publiskās valsts lietās. Viņas to var darīt konsultējot citus vai ja tiek ievēlētas.
Agrīnā musulmaņu tradīcijā sievietes apmeklēja visas publiskās sanāksmes un svētkus. Sievietēm ir ļauts piedalīties visos publiskos pasākumos un kopīgās lūgšanās, arī Haj, svētceļojumus uz Meku, piederas sievietēm. Lai gan mūsdienās, atšķirībā no agrīnajiem musulmaņiem, sievietes tiek nodalītas Tawaf rituālā. Arī pēc tam, kad sevietes tika nošķirtas, viņām tika atļauts iziet no mājas savu darīšanu kārtošanā, piemēram doties uz tirgu.
Sieviete var iesaistīties tirdzniecībā, pirkt un pārdot.
Sieviete no vīrieša netiek atšķirta arī viesu uzņemšanas ziņā, viņa var uzņemt ģimenes viesus, tos izklaidēt un apkalpot. Pat Muhammads bieži vien esot apciemojis vecākas sievietes un godājis tās par to ceļojumiem, ko tās veica vienas. Arī sieviete, kas jau ir saderinājusies, var uzņemt savus personīgos viesus.
Pravieša Muhammada gadījumā , viņa sievas vienmēr bija pilnībā nosegušās un atrdās aiz aiskara, ka mājā ieradās viesi, taču tas nav ļāvis viesiem nekomunicēt ar Muhammada sievām.
Islāmā viss ir orientēts uz Dievu, līdz ar to arī,kad vīrietis stājas saistībās ar sievieti, tam vajadzētu būt saistītam ar Dievu. Islāmā nav pieņemami, ja divi stājas seksuālās attiecībās tikai dēļ baudas, tādēļ šādi sakari ir atļauti tikai laulības ietvaros un laulības pārkāpšana ir aizliegta.
Cilvēkam ir jāizvairās no jebkāda kontakta, kas varētu izraisīt seksuālu kontaktu. Nav pieļaujams, ka divi, kas nav precējušies meklē veidu būt vienatnē. Sievete nevar būt viena ar vīrieti, ir jābūt vēl vismaz viena vīrieša kompānijai. Taču sabiedrībā ir atļauts pārim būt nostatus, taču ierobežojot savus skatienus. Vīrietim nav pieļaujami skatīties uz sievieti, tāpat sievietei uz vīrieti. Autors piebilst, ka sākotnējā musulmaņu sabidrībā savstarpēji kontakti bija ļoti ierasti un bieži, taču šajā sabiedrībā nolūki bija svēti un nevainīgi.
Lielos publiskos pasākumos nav ieteicams, ka sievietes un vīrieši ir ļoti cieši viens pie otra, izņēmums varētu būt, kad cilvēki ir spiesti to darīt apstākļu dēļ, piemēram haj laikā. Šāds atstatums būtu jāievēro jebkādās vietās, arī uz ielas. Mošejās tādēļ sievietēm ir atsevišķas durvis un pēc lugšanām viņas dodas prom pirmās.
Sievietes ģērbšanās stilam vajadzētu vūt vienkāršam un nevienam nevajadzētu izteikt par to komplimentus. Islāmā sievietei ir pieņemts rādīt tikai seju un rokas/delnas.
Noslēgumā autors piebilst, ka sieviete līdz ar nošķīrumu no sabiedrības, protams, iegūst ,jo tiek pasargāta no kārdinājuma, taču tajā pašā laikā viņa negūst labumus no musulmaņu kā kopienas dzīves.