sestdiena, 2010. gada 27. novembris

akmens, šķēres, papīrs

Akmens, škēres, papīrīts, viens , divi, trīs!

Visiem ļoti labi zināma spēle. Te arī tā ir pazīstama, bet spēles "dalībnieki" ir citi: zilonis, cilvēks un skudra.

Zilonis - īkšķis
Cilvēks - rādītājpirksts
Skudra - mazais pirkstiņš





Kas ko uzvar? Zilonis uzvar cilvēku, jo lielāks, bet tas zaudē skudrai! Kādēļ? Jo skudra ir maziņa un pa ziloni var uzrāpties līdz viņa ausij, ielīst galvā un sakost smadzenes un zilonis ir pagalam!
Cilvēks kā jau minēts zaudē zilonim, bet uzvar skudru, jo var to nospiest.
Skudra savukārt kā jau tagad zināms uzvar ziloni, bet zaudē cilvēkam, jo cilvēkam patīk nospiest kukaiņus un šķiet cilvēkam ir pārāk kutelīga āda, skudra nevar paspēt tikt līdz ausij!

Lau jautra spēlēšana!

ķermeņa grādi

Sākoties lietus sezonai visi mani vietējie draugi sāka uztraukties par veselību, jo redz paliekot vēsāks (ha! kurā galā?), dažiem no viņiem jau draugi Idul fitri svētkus gaidot bija nosūtījuši dāvanas ar veselības dzērieniem "masuk anjing" (lit. gaisa ieiešana, redz, ir ticējums, ka cilvēki saslimst,kad tajos ienāk gaiss un neiet ārā, līdz ar to tie pārvēršas par baloniem, aizlido vai vienkārši pārsprāgst). Arī mani draugi kā suvenīru Borobudur ieteica iegādāties Bandrex veselības dzērienu (pulveris no dažādām saknēm). Tajā brīdī smējos, patiesi nevarēju saprast un joprojām nevaru kā cilvēki pamanās saslimt!?!

Mistiskā veidā arī es sāku justies ne visai labi. Izskraidīju pa kaimiņiem, termometra nevienam nebija, līdz ar to devos uz tuvāko aptieku "K-24". Atvērta 24/7, kas ir debešķīgi, uz vietas ir ārsts, kas sniedz konsultāciju, ja nu gadījumā esi pa slinku, lai aizdotos uz aikāsāp privātpraksi vai uz kādu no daudzajām slimnīcām (10 minūšu rādiusā ap manu māju ir 3) vai vienkārši apjūc zāļu klāstā. 

Pāris minūšu laikā es tiku izjautāta par simptomiem un manā priekšā tika noliktas zāļu paciņas. Te gan topošajiem tūristiem, paņemiet līdzi vārdnīcu, jo atšķirībā no slimnīcas te ar jums neviens angliski neauklēsies! par aptuveni 2ls tiku pie zāļu paciņām un termometra.

Te nu sākas smagākais, slimošana tropos ir mokoša. Ja manā dzīvē gadīsies saslimt esot Ziemeļos, apsolos nečīkstēt un izbaudīt cik vien var. Jo kas notiek. Ķermenis apjūk, tev ir drudzis, tātad tu salsti, bet ārā un istabā ir +30 grādi,ko nu iesākt. Negribas salšanas sajūtu, tad nu esam pilnā pidžamas ekipējumā un zem segas, tiek atrasts arī pielietojums aviokompānijas dāvātajām zeķēm... slimošana parasti ir ar svīšanu, bet jāatzīst, bija vēlme ietīties dvielī, jo ir karsts tāpat svīsti un tad vēl segs un viss cits... haha, nu jau liekas smieklīgi, bet jāsaka, ka veselu nedēļu naktīs mocījos ar atkarību no salvetēm un ne jau iesnu dēļ (tā tik vēl trūka).

Un, protams, pēc tādas svīšanas tiek konstatēts faksts, ka ar apkārt virmojošo aromātu sabiedrībā nevar rādīties (tā starpcitu ir jāiet uz darbu!). Tātad duša. Šī ir stāsta nepatīkamākā daļa, jo karstais ūdens ir 5 zvaigžņu viesnīcu ekstra. Auksta duša, kamēr esi slims. Mmmmm.....

Viens labums gan no šī visa, cilvēki uz ielas neskatās vairs šķībi, jo tāpat kā visi tev ir šallīte un jaciņa (+30 C).

Savu nedēļu esmu nomocījusi, nu jau ir daudz labāk, bet šī nebija pieredze, ko vēlējos šeit iegūt!

P.S. Merapi ir nomierinājies, aktivitātes ir mazinājušās. Nākamais par ko dzirdēsiet ziņās ir plūdi Bali. Tur traka lietus sezona...

piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Gardēžiem....

Ēdiens ir ļoti liela daļa no kultūras un jo īpaši Indonēzijā.
Indonēzieši saka, ka viņi nav ēduši ,ja ēdienreizē nav bijuši rīsi, tas nozīmē, ka rīsi ietilpst katrā ēdienreizē, tai skaitā brokastīs. Jūs būsiet pārsteigti, cik daudz dažādu rīsu veidu šeit var atrast! Un tik vienkārši, jo kā agrāk rakstīju ēstūši ir uz visiem stūriem un pats jaukākais, ēdienu gatavo tieši tev un ja gribas mājās, tad tas smuki tiks iepakots papīrā līdzi ņemšanai (sebungku).

Nasi putih - balti rīsi. Vārīti rīsi. Tejau saprotams, ka "nasi" nozīmē rīsi, precīzāk gatavoti rīsi.

Nasi uduk - rīsi ar kokosriekstu pienu. malaizijā var atrast ko līdzīgu. Parasti to ēdu kopā ar ceptu vistu, tempe vai tahu. Ir ļoti viegli pagatavot. Tipisks Džakartas ēdiens, šeit to parasti pārdod vēlu vakaros.

Nasi bakar ar olu
Nasi bakar- nāk no Rietumu Džavas. Ir dažādi veidi nasi bakar. Katrā vietā var atrast savu veidu. Rietumu Džavā parasti pasniedz kopa ar zivi - peda. Rīsi ir ietīti kopā ar garšaugiem un grillēti. Rīsi iegūst pavisam citu garšu.

Nasi bogana - nāk no Bali. Līdzīgi kā nasi bakar, bet rīsi netiek grillēti. Klāt ir vārītas vistas gabaliņi, ola un asas vistu iekšas (sirds, aknas, šķilvīši) ar kartupeļiem.

nasi kuning
Nasi kuning - dzeltenie rīsi. Tos var nopirkt uz ielas, bet ja tos gatavo mājās , tad tikai uz svētkiem - dzimšanas dienām vai, kad tiek pabeigta universitāte. Tas nav saldais ēdiens. Parasti tiek veidota tāda kā piramīda. Klāt pasniedz to pašu ko pie nasi bogana.

Nasi goreng kampung - cepti rīsi ar sīpolu, cilli, sāls un indonēziešu garšaugi. Parasti klāt ir arī gaļas bumbiņas vai desa (koši oranžā krāsā, lai kas tā par ķīmiju arī būtu). Pasniedz ar krupuk- rīsu cipšiem ar zivs garšu.

Lontong - rīsi, kas ir gatavoti banānu lapā, rīsi tiek ietīti tajās un vārīti jeb tvaicēti aptuveni 8 stundas.

Praktiski visus ēdienu pasniedz ar rīsiem. Ir dažādi piedevu ēdieni, tā piemēram Džokaharta ir slavena ar  gudeg, kas ir gatavots no Jackfruit (auglis), ēdiens ir diezgan salds.
Rīsi ir arī pamatsastāvdaļa dažādu veidu soto. Soto ir kaut kas līdzīgs zupai.
Džakartas soto ir soto betavi- sastav no govs orgāniem, gaļas un viss ar kokosriekstu pienu, pievienojot tomātus un kartupeļus.
Soto Bandung sastvāv no baltā bihun (rīsu nūdeles), vistas un pupiņu dzinumiem.

Ja ir nogurums no rīsiem var ēst nūdeles. Tas ir 2 veidu, vārītas vai ceptas. Jums vajadzētu redzēt " roltonu" kalnus veikalos :D Šeit protams ir cita firma, bet ohoho, cik to te ir daudz. Uz ielas var arī atrast ēstūžus, kur var iegādāties ātrās nūdeles :)!

Tatad ir nūdeles kādas mēs pazīstam un rīsu nūdeles, ko sauc par bihun. Bildē redzams mans mīļākais ēdiens - bihun goreng: ceptas nūdeles ar dārzeņiem, vistas gabaliņiem, gaļas bumbiņām un olu. Tapat kā rīsiem, arī nudelēm ir dažāda veida piedevas!
ceptas rīsu nūdeles ar piedevām
Ja iet runa par gaļu, tad ļoti populara ir vistas gaļa (ajam). Katrai provincei ir savs vistas gatavošanas veids.

Ajam goreng kalasa - centrālās Džavas ēdiens. Ēdiens ir līdzīgs ceptai vistai, bet ir diezgan salds, jo tiek izmantota saldā sojas mērce.

ajam talivang
Ajam talivang no Lombok - ļoti asa vista. Šim regionam ir raksturīgi asi ēdieni. Vista ir cepta un tad tiek pievienota pasta, kas sastāv no īpaša cilli un sīpola, ķiploka un tomatiem, piedevas samaļ kopā un ar šo pastu apklāj vistu, tas padara vistu ārkārtīgi asu.

Ajam richa richa no Manado, ļoti līdzīgi iepriekšējam ēdienam, bet atškirība ir tāda, ka ēdiens jau tiek gatavots kopā ar cilli.

Opor ajam no Padang- vista ir varīta ar garšvielām, pasniedz kopā ar zupu, kas sastav no buljona un kokosriekstu piena.


Pepes ajam no Rietumu Džavas- vista ir grilleta banānu lapās kopā ar spēcīgām garšvielam, piemēram baziliku.
opor ajam

Ajam penjat no Austrumu Džavas - cepta vistu, bet vista tiek saspaidīta, nu gluzi kā kartupeļu biepzutra, piedeva ir cilli. Parasti pasniedz akmens šķīvī.

Mans iemīļotākais ēdiens ir sate- vistu gabaliņi uz iesmiem ar zemesriekstu mērci :) gardi. Man šķiet gards viss, kas saistās ar attiecīgo mērci. Slaveni ir saucamie Džakartas salāti gado-gado, kas ir kāposti, asni, tofu, lontong, gurķi un vēl šis tas, atkarībā no variācijas ar mērci. Ar šo mērci pasniedz arī Siomay, kas ir ķīniešu ēdiens, tādēļ par to šeit nē.

rujak tapšanas procesā
ir jau vēl vesela kaudze lietu, ko te var atrast ēdienkartē. Es vēl īsumā iemetīšu šo un to par saldajiem ēdieniem. Džavanieši ir saldummīļi, tādēļ liela daļa ēdienu jau tā ir saldi,bet nu deserti arī eksistē. Vispopulārākais deserts ir augļi :) ar augļiem var variēt un tad sanāk augļu salāti, ko šeit var sastapt divos veidos - lotis un rudžak. Augļu salātos ietilpst ne visai gatavs mango, ananass, papaija, gurķis, "ūdens āboli" un vēl šis tas, kas tiek pasniegts ar asu mērci, kas ir zemesriekstu mērce ar vairāk čilli un īpašiem etiķiem. Lotis nozīmē to, ka augļi ir lielos gabalos, bet rujak, to, ka mazos un jau sajaukts kopā ar mērci!

es zaļais banāns
Inodnēziešu, šķiet populārākais saldais ir "es", kas nozīmē ledus. Ir neskaitāmi veidi es, bet pamatā tas ir sviags kokosrieksts ar želeju konfektēm, kādu augli, sīrupiem un daudz ledus. Jāuzmanās no kombinācijām, es var tikt pasniegts pat ar peldošu maizi tajā. Vissaldākais no es veidiem ir "es zaļais banāns". Sastāvdaļas man visas nav zināmas, bet šķiet, ka pamats ir rīsu un kokosriekstu piena masa, sīrups un banāni, kas ir ietīti zaļā želejā. Man personīgi tīri labi iet pie sirds "Es campur", kas nav tik salds un viena no sastāvdaļām ir kafijas sīrups.

putu
Bildītē ir ielikts "putu".Gatavots ir no rīsu miltiem, kas sajaukti ar brūno džavas cukuru un tad tvaicēts dažas minūtes banānu lapā. Viegla uzkoda :) Rīsu milti tiek lietoti ārkārtīgi bieži saldumu pagatavošanā, piemēram tādi pazīstamākie ir klepon, onde-onde un kue-ku, visu pamatā ir rīsu milti, tikai atšķiras gatavošanas veids, var vārīt eļļā, ūdenī vai tvaicēt. Izejviela viena, bet garšas atšķirīgas.

Es personīgi ēdienreizi noslēdzu ar svaigi spiestu sulu, te citu sulu vienkārši nav iespējams iegādāties :) vai arī eksperimentēju ar kaut ko koši zilu kā, piemēram, POP ICE ar melleņu garšu , košākā krāsā ir Fanta, sorry, bildes nav , sajutos dīvaina izvelkot kameru un cenšoties noķert fantas košās ķīmijas krāsas...

ceru, ka īpaši nesakārdināju un ja nu tomēr, tiksimies pie kopīga vakariņu galda, palutināšu :)