Lapas

sestdiena, 2012. gada 18. februāris

Par spokiem

Jau kaut kad mineju spokus jebsu garus seit, bet kaut ka jaunaja dzives vieta sanak par siem runat biezak. Dzavaniesi pavisam nopietni tic spokiem, vairak ka nopietni. Lai cik religiozs cilveks nebutu , vards spoks izsauks zosadu un neguletu nakti nabagam!
Vairums cilveku apgalvo, ka vinu majas dzivo spoki un visi ar kuriem par so esmu runajusi man var izstastit vismaz vienu stastu par to ka vini ir redzejusi spoku. Vienam tas ir bijis milzigs tels kalnos, tads milzis ka nu tikai ar milzigu celojuma somu. Citam tas ir enas un citam balas damas.

Skiet divi pedejie stasti bija tie interesantakie. Viens pavisam iss. Musu dargais draugs Wahju, nu tads kartigs virietis, vienu dienu zvana savai draudzenei ar tekstu, ka ir slims. Kadel slims? Jo redzeja spoku, baltu lediju vina istaba. Un ta vinam uzsutija slimibu. Te nu ir jadoma vai tas ir izteles auglis vai patiesi visas majas ir spoki? (un ja, ari mana maja esot, un manu draugu maja esot tik daudz, ka pedejos 4 gadus neviens indonezietis nebija ar mieru so maju iret!)

Otrs stasts. Mans majas biedrs Andre (indonezietis) cela majup, pie upes ieraudzija aptuveni 2m garu pitonu un tai pasha vakara izdomaja iet shamo medit, bet nevareja atrast. Runaja ar citiem kaiminiem par redzeto cusku un izradas, ka vel dazi ir redzejusi. Andra so atstastija un stasts beidzas ar jautajumu: Ja, cuska, bet vai ta tiesam ir cuska?
Vina versija tada, ka tas varetu but spoks vai ari kapu sargatajs, kas tas pats spoks vien laikam ir!

nu ta luk, buuuuuuuuuuuuuuu, Indonezija! Nededzinasim sveces un virakus un majas nenesisim pukes (kas diemzel ir darits, jo bija valentindienas spardziens)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru