Slametan

slametan

Lielākā daļa javiešu rituālu tiek apvienoti zem viena vārda – slametan. Slemtan ir galvenais rituāls, lai atbalstītu, saglabātu vai uzsvētu kārtību rituālā, tā ir kopīga ēšana ar aicinātajiem viesiem, kaimiņiem, radiem un draugiem. Maltīšu mērķis ir sasniegt slamet stāvokli, kad notikumi iet savu ceļu un nearvienu nenotiek nekas slikts. Šāda maltīte tiek noturēta gandrīz visos lielākos vai mazākos notikumos, piemēram, bērna dzimšana, kāzas, bēres, jaunas mašīnas iegādāšanās, slīmbības gadījumos u.c. Slametan tiek rīkots, lai veicinātu to labvēlīgu gaitu, kas netiktu traucēta, lai iegūtu labklajību un līdsvaru, tā laikā visi dalībnieki ir līdzvērtīgi un tādēļ tas simbols harmoniskai sabiedrībai, kas ir noteicošais, lai iegūtu svētību no gariem, senčiem un dieviem.

Slametan ir veids kā izrādīt tieksmi pēc drošības pasaulē. Šī rituāla mērķis, nav iegūt labāku dzīvi, bet gan uzturēt kārtību un novērst briesmas. Tajā pašā laikā paši cilvēki spēlē ļoti nozīmīgu lomu šīs kārtības uzturēšanā un ir spējīgi mainīt notikumu gaitu. Labas savstarpējās attiecības ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai slametans būtu izdevies.

vienkāršs slametan šaurā lokā

Lielākā daļa slametan rituālu notiek vakaros, pēc saules norietēšana un vakara lūgšanas maghrib. Ja slametan ir domnāts paredzamam notikumam kā apgraizīšanai, kāzām, vārda maiņai vai ražas ienākšanās svētkiem, rīkotājs var ielūgt speciālistu, kas saskaņā ar javiešu kalendāru noteiks labāko dienu un laiku. Taču tādiem rituāliem kā bērēm vai bērna piedzimšanai laiks nav prognozējams, to nosaka notikumu gaita. Sagatavošanos slametan veic sievietes, ja tas ir mazāks, tad tikai ģimenes locekles, bet ja lielāks, tad apkaimes sievietes to dara kopīgi. Pašā rituālā sievietes nepiedalās, tās paliek virtuvē. Ielūgtie viesi ir tuvākie kaimiņi. Tātad ielūti tiek visi, neskatoties uz pazīstamības vai radniecības pakāpi, pat pilnīgi svešinieki tiek ielūgti, ja tie dzīvo šajā apkaimē. Par slametan tiek izziņots tikai pavisam neilgi pirms tā sākuma (ja vien tas nav jau iepriekš ieplānots), to parasti dara, kāds no ģimenes bērniem. Kaimiņu pienākums ir ierasties uz rituālu un bieži vien pat tad,ja nav izteikts iepriekšējs uzaicinājums, kaimiņiem ir zināms par gatavošanos slametan draudzīgās komūnas dēļ un tie gaida šo pēdējā brīža vēstnesi.

Ierodoties viesiem, telpa jau ir sagatvota ar pītiem paklājiem uz grīdas un ēdienu telpas vidū un iedegtiem vīrakiem (tā parasti ir viesu telpa, kas ir pirmā ieejot mājā, lai daudzu viesu gadījumā tie var sēdēt mājas priekšpagalmā; vīrakus mūsdienās izmanto ļoti maz). Viesi sēžas apkārt ēdienam, tas kādā kārtībā cilvēki apsēžas nav nozīmes. Rituāls var sākties, kad visi ir ieradušies un ieņēmuši savas vietas.

slametan lūgšana

Rituāla ceremoniju uzsāk tās organizētājs ar runu formālajā javiešu valodā (ja saimnieks to nepārvalda, šo funkciju veic kāds cits), ko sauc par ujub. Runa sākas ar peteicību kaimiņiem par ierašanos, viņš griežas pie tiem kā pie skaidrības un viņa vēlmju lieciniekiem, izsakot cerību, ka līdz ar šī īpašā rituāla norisi arī viņi gūs labumu no sekojošā rituāla. Tam seko slametan iemesls un skaidrojums, kādēļ šī ceremonija tiek rīkota (pravieša dzimšanas diena, meitas 7 mēnešu grūtniecība utt.). Skaidrojums gandrīz vienmēr ir nemainīgs: lai nodrošinātu sevi, ģimeni un klātesošos viesus slamet stāvokli. Pēc tam runātājs ielūdz visus ciemata garus, sievietes, vīriešus, jaunus un vecus. Visbeidzot tiek lūgta piedošana par radītajām kļūmēm, neērtībām vai nepiemēroto ēdienu. 

Pēc ujub seko lūgšana arābu valodā. To parasti vada, kāds kas spēj citēt arābu valodu (vairums javiešu ļoti minimāli pārzina arābu valodu un specifiskās lūgšanas),tas var būt modin, reliģijas speciālists ciemā, vai arī kāds,kas ir apmeklējis reliģijas skolu. Parasti tiek citēta Korāna īsā lūgšana vai arī kāda īpaša lūgšana, ja tāda ir zināma. Tikmēr viesi ar delnām pavērstām pret debesīm seko līdzi lūgšanai, pauzēs sakot amin (latviski āmen) un lūgšanas beigās it kā noslaukot seju. 

Lūgšanai seko maltīte ar tēju, katrs viesis, izņemot slametan organizatoru, saņem šķīvi ar visiem ēdieniem un tējas glāzi. Ēdieni ir visdažākie, katram rituāla veidam var būt speciālizēti ēdieni. Ēdienu dala kāds no viesiem. Kad ēdiens ir sadalīts, visi ēd, ēsts tiek klusējot, jo runāšana ēšanas laikā tiek uzskatīta par neveiksmes nesēju. Bieži vien ēdien netiek viss apēsts un tas tiek iesaiņots līdzi. Ar to arī slametan  noslēdzas