Mammas googles bilde :) Tā kā joprojām atrados Jakartā un bija pienākusi nedēļas nogale un Sandijam (puisis pie kura paliku) vajadzēja beidzot strādāt. Viņš organizē izbraucienus uz 1000 salām, tā sauc apvidu, kurā atrodas Tidung (http://www.tripkita.com/). Brauciens ir ar laiveli, kas vairāk atgādina tupeli,kas tūlīt noies pa burbuli un sajūta tāda it kā brauc ar nelegālo imigrantu laivu, visi saspiedušies sēž uz grīdas, jo krēslu ta nav! :D Bet kompānija gan man tika sasodīti jauka - Anna ar saviem draugiem. Kontroljautājumi - kā tevi sauc, no kurienes esi, kur ir Latvija un tad sākās jautrība - kā sauc puisi , kurš mīl puisi angliski? Gejs? Nu jā, mēs esam geji, hahaha! Un aiziet saruna par izskatu- tev skaista āda, es arī gribu tā iesauļoties. Tās ir lecas, ko tu nēsā? Es gribētu tādu acu krāsu. Nabadziņi. Par ādas krāsas piebildi gan nobrīnījos, jo viņi pārsvarā ģērbjas apģērbos,kas nosedz visu ķermeni, jakas un tā, dāmām, vismaz daļai, tas ir reliģijas dēļ, bet vispār arī tādēļ,ka neviens negrib palikt tumšāks. Bieži var redzēt,ka meitenes lieto pūderi,kas ir par entajiem toņiem gaišāks par viņu ādu, efekts ir kā geišām, spocīgi!
Brauciens bija gana garšs, aptuveni 2,5h. Tupele attiet no Džakartas ostas, kur tad arī notiek zivju tirdzniecība nu smird sausmigi, es teiktu,ka rigas centraltirgus zivju paviljona smacinju salidzinajuma ar so varetu pardot ka odekolonu :D Protams normālas piestātnes laivām nav, tādēļ, lai nonāktu uz savējās man bija jāiziet cauri zivju kuģim, nu tā bik palēkāt vajadzēja:p. Skats ārā no sākuma bija diezgan pabriesmīgs. Viņi šausminās par to, ko cilvēki meklē Indijā, tur tak ir tik netīrs, bet vajadzētu viņiem uz sevi no malas paskatīties, ūdens krāsa ir viena lieta, bet kas tik tur nepeldēja un tādā daudzumā, ka ūdeni vispār nevar redzēt, pilnīgi jābrīnās, kā ūdens var kļūt dzidrs un skaisti zilā nokrāsā :)!
Kad nonācām uz salas bija jau dienas vidus. Sandijs rūpējas par saviem viesiem un es lēnām iekārtojos mūsu istabā. Mājiņa pašā pilsētas centrā (nedaudz lielāka kā bildē redzama) un tās saimniece, kurai uz aci var dot gadus 85, lūdza,lai tieši Sandijs tur paliek, redz viņai viņš ļoti patīk! Un viņa tāda nebija vienīgā, arī vietējo ēstūžu īpašnieki labi pazina Sandiju un mums vakariņas un pusdienas bija bez maksas (es iztērēju tikai pārdesmit tūkstošus par dzeramo). Nu lūk Sandija darbs nav tikai ļautiņus nogādāt uz salu,bet arī nedaudz iklaidēt un izklaide ir snurkalēšana. Par nelaimi esmu gana tizla, lai nebūtu uz tu ar ūdeni un man šī izklaide gāja secen, bet tas nenozīmē, ka es neizbaudīju savu brīvo laiku!
Šī bija pirmā reize, kad pa visām dienām biju beidzot atstāta viena. Jāatzīst,ka nedaudz neomulīgi bija, jo salu tak nepārzinu un esmu viena, neviens nesaprot angļu valodu. haha, kā jau visur. Saņēmu instrukcijas kā nokļūt līdz pludmalei. Pirms tam biju jau sapriecājusies,ka varēšu pagozēties saulītē, jo to nu man nav šogad sanācis darīt un arī nesanāks. Neviena cilvēka peldkostīmos, visi jakās un tuntuļu tuntuļos. labākajā gadījumā izskatās kā akvalangisti, bet arī tiem daudz plikas miesas nevar redzēt! :D
Sēdēt un blenst tālēs zilajās man gluži negribējās, atcerējos,ka Sandijs bija minējis,ka saliņa ir gana liela, lai apietu tai riņķī. Jā, pavisam piemirsu. Tidung salai klāt ir vēl viena saliņa, uz kuru ved šeit redzamais tilts (700m). Tilts pavisam sagrabējis,ej un viss čīkst, dažviet krakšķ, dažviet ielūzis kāds stūris, dažviet dēlīša vispār nav...
Tad nu pavadījusi kādu pus stundu kopā ar visiem indonēziešu ļautiņiem,kas ķerstīja krabīšus (tādus mazus, kas dzīvo mazos gliemežvākos), devos izpētīt salu. Vispār jau stilīgi, esi viens ar sauli, smiltīm, jūru un beigtiem korāļiem,kas duras kājās. Šeit redzams pirmais skats,kas pavērās salai ap stūri. Tie tādi interesanti augi, kurus viņi stādi,lai nākot cunami ir kas aiztur ūdeni. Es gan nezinu cik tādas puķītes var aizturēt, man viņas knapi līdz viduklim.
Ejot tālāk skats mainījās, vairāk augu un vairāk tādu, ko nekad nebiju redzējusi, te ir pat kaut kas līdzīgs priedei.
Tādi skaisti skati, var sakārtot domas un parunāties ar gudru cilvēku - sevi!
Pēc pāris stundām piefiksēju,ka neesmu vēl apgājusi salai riņķī (vēlāk piefiksēju,ka biju gana tuvu) un nolēmu doties atpakaļ. Atpakaļ ceļā pamanīju,ka uz salas ganās labs bariņš ar kazām, nui kādas 30, tādi piemīligi zvēriņi :) Biju tieši laikā, lai sagaidītu Sandiju no jūras un bija labs iemesls garām sarunām un pāris kāršu partijām līdz vakariņu laikam.
Vakariņas bija vienas mājas pagalmā, grilla vakars, grillētas vietējo ķertas zivtiņas. Nezinu kādēļ, bet man šķiet, ka te zivīm ir pilnīgi cita garša. haha, ir jau arī, jo tās nav pie mums nopērkamās. Bija visnotaļ gardi. Iepazinos ar ģimeni,kas bija kopā atbraukusi atpūsties. Biznesmenis,kuram ir 26 gadi, bija atvedis savu draudzeni, māsas un vecākus atpūsties no smacīgās Džakartas!
Nogurums pēc vakariņām ar jau bija klāt un ar nepacietību gaidīju nākamo dienu, jo girbēju vēl padzīvoties vietā,ko droši varētu dēvēt par paradīzi !
No rīta par kompanjonu man pieteicās Sandijs, ierosinot doties apskatīt jūras zvaigžņu līci. Pa ceļam paķērām mīklas ieskautos, eļļā vārītos banānus un fetas sieru...(brokastiņas)
Bija diezgan uzjautrinošimeklēt zvaigznes,kuras parasti tur ir daudz un visu laiku, bet tad, kad es gribu redzēt, nevienas, nu gandrīz nevienas, atradu vienu, bet šaubos, vai viņa bija dzīva :( Tā kā man īpaši neveicas ar jūraszvaigžņu meklēšanu nomainīju nodarbi ar latviešu skuķim ko raksturīgāku, vācu gliemežvāciņus, īpaši daudz man nesanāca atrast, jo nu, lai ko tu paceltu, tas ir dzīvs! Smiltīs bieživien ir redzami tādi kā kurmju rakumu no kuriem aug augi, bet es arī šaubos, ka tie ir augi, man tas izskatījās pēc kaut kā izsalkuša! Un jūras zvaigzni mēs arī galu galā atradām, mini, kas esot liels retums :)
Mans stāsts beidzas ar ceļu atpakaļ uz ātrgaitas tupeles, kas pa viļņiem metā ne pa jokam, līdz ar to tie 150 cilvēki gandrīz visi nejutās īpaši labi, tai skaitā es. Sajūta jau vispār super, tu tāds uz korķi vilkts piestāj tai ostā dienas vidū, kad saule ir sasildījusi zivis un visu ar to saistīto.... olalā, izsniedziet maisiņus! Bet visi sveiki un veseli sakāpa taksīšos un uz mocīšiem un laida mājās, arī es :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru