Lapas

sestdiena, 2013. gada 24. augusts

Dzīves svētki. Pirmais dzīves gads.

Līdz ar mazuļa dzimšanu grūtniecības rituāli noslēdzas un visa uzmanība tiek veltīta jaundzimušajam. Mazulis pasaulē, pēc javiešu domām, nav ienācis viens, ar viņu vienmēr kopā būs 4 brāļi. 2 jaunākie brāļi, kurus simbolizē placenta un nabas saite, un 2 vecākie brāļi, kas ir augļūdens un asinis. Šie "brāļi" netiek svieti āra, bet gan glabāti mājā vai aprakti pie tās, lai brāļi vienmēr ir bērna tuvumā un spēj to pasargāt. To parasti dara vienā no sešiem rituāliem, kas tiek veltīti jaundzimušajam.  Bieži tiek gatavoti arī ziedojumi gariem, lai tie būtu mierīgi un netraucētu mazuli. Ziedojumus sauc par sadjen, kas sastāv no banānu lapām, nedaudz ēdamā, kāda augļa, rīsa un smaržkociņa. Tos parasti novieto pie mājas, pie kokiem un vannas istabās, kur parasti mītot gari. 
sadjen
Pirmais slametans tiek rīkots pirmās dienas vakarā pēc bērna piedzimšanas, to sauc par brokohan. Visa ģimene, tuvākie draugi un pat kaimiņi, sanāk kopā, lai sveiktu jauno māmiņu un mazuli. Ja dzemdības ir notikušas slimnīcā, tad tur arī tiek noturēts slametans. Ēdiens ir vienkāršs, rīsi, vistas gaļa, davet u.c. Ja ģimene oficiāli pieder pie islāma, šī slametana laikā bērnam ausī tiek iečukstēts šahada- ticības apliecinājums (Es apliecinu, ka nav cita dieva, kā vien Dievs un apliecinu Muhammeds ir Dieva pravietis). Naktī pēc bērna piedzimšanas ir pieņemts palikt nomodā un tiek lasīts kāds no tradicionālajiem stāstiem: „Babad Tanah Java”, kāds stāsts no „Mahabharatas” vai „Ramajanas”. Mūsdienās aizvien biežāk šajā naktī lasa Korānu. Nākamais slametans sepasaran tiek rīkots pēc piecām dienām, kad bērnam tiek dots vārds. Uz šo slametanu tiek lūgti ierasties apkaimes un ģimenes bērni, kuri ar prieku piedalās, jo slametana ēdieni lielākoties ir saldumi. Javā populāri ir dot ar islāmu saistītus vārdus, taču vienlidz populāri ir arī seni vārdi no javiešu valodas, kas nes sev līdzi īpašu nozīmi, kādu rakstura īpašību, kas vai nu bērnam jau ir vai vecāki vēlas, lai tāda piemistu bērnam. Vienu no manām draudzenēm sauc par Čilik, kas javiešu valoda nozīmē "mazs", kāda viņa arī ir. Ļoti populārs vārds ir Devi, kas nozīmē "dieviete" u.c. Puišiem parasti izvēlas dažādu hindu un javiešu leģendu varoņu vārdus.
Bērns pirmo reizi soļo pa zemi,šeit putrām
Centrālajā Javā, kad jaundzimušajam ir sadzijusi pārgriestā nabas saite, tiek rīkots slametans puputan*. Maltītei tiek gatavoti īpaši ēdieni un bērnam tiek dāvinātas rotaļlietas no papīra un koka. Sakaltusī nabas saite tiek saglabāta līdz nākamajam slametanam, ko sauc par selapanan, to rīko, kad jaundzimušajam aprit 35 dienas. Pirmo reizi tiek apgriesti mazuļa mati un nagi. Tos kopā ar nabassaiti ietin lapās un noglabā mājā vai ierok pie mājas. Arī uz šo slametanu īpaši tiek gaidīti bērni. Vēl viens mazāks slametans tiek rīkots, kad bērnam ir 105 dienas.
Ļoti nozīmīgs slametans javiešu uztverē ir tedhak siten, kuru dēvē arī par turun tanah (nokāpt zemē), tas tiek organizēts, kad mazulim ir 135 dienas. Šis rituāls tiek rīkots, lai garantētu bērnam izturību un veselību dzīves garumā. Šā rituāla ietvaros bērna kājas pirmo reizi pieskaras zemei, līdz šai dienai tam nav ļauts atrasties uz zemes. Bieži tiek izmantoti vai nu akmeņi, uz kuriem tiek kāpts vai krāsainu putru trauki, kur katrai putrai ir sava simboliska nozīme. Tedhak siten sastāv no daudziem mazākiem rituāliem, piemēram, ar vecāku palīdzību, bērns kāpj pa kāpnēm, kas gatavotas no cukurniedrēm. Cukurniedres simbolizē gludu dzīves ceļu un pareizas izvēles. Kādā citā rituālā mazulis tiek ievietots būrī, ko izmanto gaiļu turēšanai, tajā ir novietotas dažādas lietas, piemēram, zīmulis, nauda. Tas priekšmets, ko bērns izvēlas pirmo, nozīmē viņa nākotnes ceļu, piemēram, izvēloties zīmuli bērns parāda, ka būs cītīgs mācībās.
Bērns būrī izvēlas savu dzīves ceļu :)
Pēdējais slametans šajā dzīves posmā tiek rīkots, kad bērnam paliek viens gads. Šim rituālam tiek aicināti daudz viesu, tiek gatavoti ēdieni, kas bijuši citos līdzīgos slametanos: rīsi, sojas pupiņu putra, sāļas zivis, dārzeņi kokosriekstu pienā, olas un banāni, kas var būt gan eļļā vārīti, gan tvaicēti, gan vārīti.

*Puputan Indonēzijā ir vismaz divas nozīmes, Javā ar to apzīmē mazulim veltītu rituālu, tacu Bali tas nozīmē pašnāvību cēla mērķa dēļ, piemēram kara laikā.