Parasts indonēzietis no tāda zvēra kā latvietis īpaši ne ar ko daudz neatšķiras, vismaz man sākumā tā šķiet.Vienu dienu pavadīju kā parasts cilvēks nevis tūrists.
Tad nu lūk, indonēzietis savu dienu sāk ar pamatīgu maltīti, rīsiem, gaļiņu, piemēram eļļā fritētu vistiņu un kādiem dārzeņiem, saldajā varētu būt banāns mīklā vārīts eļļā. Šiem cilvēkiem patīk ēst, esmu pamanījusi, ka viņi ik pa laiciņam ir ar mieru kaut ko uzkost. Pusdienas var variēt, piemēram šādas(rīsi ar dārzeņiem un kaķzivs) : Par ēdamrīkiem arī ir vērts pieminēt. Bildē redzamajā maltītē es saņēmu bļodiņu ar ūdeni, tātad ēdam ar rociņām, kas nav nemaz tik slikti. Bērnībā vienmēr teicu,ka ar pirkstiem ēst ir gardāk! Otrs populārākais variants ir karote un dakšiņa, karoti izmanto gluži kā nazi. Tad vēl bieži var dabūt irbulīšus. Pagaidām nazis šeit priekš manis ir bijis retums :D
Vakarinas ir līdzīgas. Jāpiemin, ka šie cilvēki pieder tiem,kas saka, ka ēst pēc 7 vakarā nav īsti labi. Diezgan forši ir tas,ka ēst tu vari jebkurā laikā, jo ēstuves ceļa malā ir viena pie otras, skats nu gluži teltis, pie tam lēti, vidēji es vienā ēdienreizē iztērēju 30 000 rūpiju (5ls= ~85 000).
Laiks pašlaik te ir diezgan lietains tādēļ laba lieta ir kinoteātris, kas ir gandrīz katrā tirdzniecības centrā ! Tādā arī pabiju, uz Salt, neteikšu, ka man ļoti patik šī filma...pārāk paredzama un vispār nekāda. Ķinītī pamanīju entos plakātus ar vietējām šausmenēm, ko mans hosts Sandijs neieteica, jo scenārijs visām viens un vairāk atgādina erotiku nekā šausmeni!
Par vakara izklaidēm nācās laust priekšstatu. Labi zināms, ka Indonēzija ir islāma valsts, ~80% iedzīvotāju ir musulmaņi. Tas,ka šie cilvēki pieder diezgan striktai reliģijai nebūt viņus nekavē izklaidēties. Kopā ar Sandiju aizdevos uz vienu varen jautru pasākumu, ko dēvē par karaoke. Viņiem karaoke bāri ir visur, tie gan nav publiski, pastāv ar domu,ka tu noīrē zāli sev un saviem draugiem, tad nu es biju draugu lokā kopā ar vēl 40 cilvēkiem! Visi jautri, pat pārāk. Viņiem ļoti patīk fotogrāfēties... 
Dzied visi kā topošās zvaigznes, jo īpaši Loyd no Filipīnām, viņa balss liek ceļiem ļodzīties! Un kā viņi dejo! wow! kompleksu nekādu , uz galda, zem galda...
Dejošana un dziedāšana jau bija otrais iespaids, pirmais bija sarokojoties, viņi nestāv maliņā un nenopēta tevi kā to varbūt darītu latvietis pirms doties iepazīties ar kādu , te tev pielec klāt ar smaidu un nober kaudzi ar jautājumiem un jūs esat draugi :) patiešām jauki cilvēki, nav arī pārāk uzbāzīgi,ja neskaita taksistus :D
Jā, par transportu - tā te ir daudz, nav gluži Indija, bet tomēr. Pilsētā ir 4- 6 joslas un šoferīši ir labajā pusē. Braucēji ir diezgan pieklājīgi, nav tādi trakuļi.Un domāju,ka nemaz nevar arī tā atļauties, jo nav nemaz tik daudz luksoforu, kur to nav,bet ir vajadzība, stāv policis tirkīzzilā formā ar zizli un švilpi un regulē braucamos, staro kuriem vairums ir moču. Domāju,ka tikai 5-10% brauc ar mašīnām, ja ir mašīna, tad tā ir liela mašīna! Moči te ir gandrīz visiem, arī Sandijam.Pie tam, nav vecuma ierobežojuma, lai ar to baruktu. It kā oficiāli no 17 gadiem, bet ja uz tiesībām ir vecāku vārds, tad arī 13 gadīgs var braukt, tā lūk. Līdz ar to dienā vidēji 3h esmu pavadījusi uz moča! Izveidojas kaut kas līdzīgs atkarībai, mīnuss ir tas,ka nevar uzņemt tik daudz bilžu ar pilsētu cik gribētos (te ir ļoti interesantas mājas, krāsainas). Riteņi arī ir modē, bet ne galvaspilsētā, lai gan pašā centrā redzēju, ka var noīrēt riteni ar visu cepuri :) Daži braucamie uz trīs riteņiem arī te ir manāmi, ja esi uz moča tajā brīdī,kad šams ir priekšā, jābūt nelaimīgam, jo tie taisa vislielako smirdoņu. Un pie šo miljonu satiksmes te ir arī pamaīgs smogs.
tas šoreiz viss. Par ceļojumu uz Tidung nākamreiz :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru