Lapas

sestdiena, 2011. gada 25. jūnijs

Makan bersama- sama

Makan bersama sama  nozīmē ēst kopā . Indonēzijā tā ir diezgan svarīga padarīšana, jo nav smuki 
ēst vienam, vispār nav smuki kaut ko darīt vienam. Ja tu esi viens, tātad vientuļš, skumjš vai kāda cita nelaime tevi ir piemklējusi. 
manas pankūkas
Ja nu tu nemāki gatavot, ej ēst ārpus mājas... mēs šodien nolēmām ēst mājās un gatavot mājās. Pavisam netīšām satikti draugi koncertā uzprasījās uz kopīgu gatavošanu. Un kurš nu gatavos? Asnāte gatavos! Ko Asnāte var pagatavot? Nu diezgan švaki ar Indonēziesu virtuvi (vēl tikai mācos), bet Eiropa yeye!
Ēdienkartē pankūkas ar sēnēm un ķirbju zupa! Pankūkas nolēmu gatavot viena, tā kā šis process var būt diezgan garlaicīgs un ilgs. Pēc lielā šķīvja piecepšanas rekomendēju sevi vecmāmiņas lomai! (hihi)

Ar sajūsmu braucu pie Rozas gatavot visu pārējo. Bet te nu ,ko nozīmē gatavot kopā? Gatavojām mēs ar Rozu 10 solītajiem draugiem, no kuriem 3 netika, prieks, vairāk paikas pašām. Kad viss mutuļoja katlos pieteicās Migels pie durvīm (Meksika), tieši laikā! Ar smaidu sejā noteicu, ka velti viņš ir laikā,jo visi tak būs ar kavēšanu. Un patiesi, pēc pusstundas gaidišanas sākām tiesāt ēdmaņu un diskutēt par kultūru atšīrību. Ar 40 minūšu nokavēšanos uz aukstiem ēdieniem ieradās Aju un Haju, vēl pēc mirkļa pieteicās Egi. Un tad jau arī Ajuta bija klāt! Un visbeidzot Berija (Berry no ASV) bija atpakaļ no Borobudur tempļa.
Nepagāja ne pus stunda kā pie durvīm sāka rēgoties nepazīstama ļautiņi... Izrādās Haju bija ielikusi paziņojumu attiecīgā mājas lapā(kur viņai ir 1287 draugi), ka ir pusdienu laiks pie Rozas! Nevajadzēja ilgu laiku lai māja būtu pilna ar visdažādākajiem cilvēkiem, kas vienīgais ko darīja bija ar sevi iepazīstināja, kautrīgi šo to uzkoda un vienkārši sēdēja un klausījās mūsu sarunās (un nav tā kā indonēzieši būtu nerunīga tauta), ne vienu stundu vien :D 
Doma tikt no ļautiņiem vaļā paziņot (nu jau pēc 5h būšanas pie Rozas), ka jādodas vakariņās ar pavisam tradicionālu ēdienu - Gudeg! Visi pazuda kur nu kurais pat tie, kas vēl izsalkuši, jo nu kurš gan grib ko pavisam ierastu? hihi

Bet mums četrām (Roza, Beri, Egi un es) bija pavisam jautri stāstot Beri, kas ir gudeg un kā to ēd, un galu galā man beidzot ir foto pie Tugu pieminekļa (tas iezīmē vidus punktu starp Merapi vulkānu un sultāna pili)!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru