Un ne jau par vampīriem rakstīšu! Kā manas draudzenes teica: "Tu esi laimīga, ka vari būt šeit tagad." Nakts no 15. jūnija uz 16. bija ar skaistu pilnu mēnesi, bet ne tikai. Mūsu pasaules malā bija vērojams mēness aptumsums, ar ko tik īpašs? Pilns mēness aptumsums, kas bija ilgākais vismaz šajā dekādē, veselas 100 minūtes.
Visa māja nepacietīgi gaidīja solīto pl 2 naktī, kad sāksies eklipse. Ar Arum izsprukām laukā pirmās.Mēness bija spožs, tik spožs, ka sāpēja acis tajā raugoties, bet jau pēc pāris minūtēm tas lēnām lēnām kļuva tumšāks...
Taču, kad mēness 2/3 jau klāja ēna, tas vairs nebija melns, bet gan gaiši oranžs, mēs palikām skatīties un laiku palaikam tas mainīja krāsas, no gaiši, bēši oranža un spožāku līdz pat koši sarkanam.
Re, tāds sarkans, mīļš, apaļš mēnestiņš gizējās Indonēzijas debesīs:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru