Slimnīca

Rumah Sakit Panti Rapih

Mana mīļākā vieta šeit ir slimnīca Panti Rapih. Pē, kādas muļķības! Tā ir mīļa vieta piespiedu kārtā. Esmu jau iepriekš stāstījusi kā tas ir slimot šeit, nav diez ko patīkami un tīri morāli ir grūti ,jo esam vieni šeit. Uz slimnīcu parasti ejam kopā, ja kāds iet, tad vajag kompanjonu, es esmu kompanjone Irīnai un Džo. Tā nu ir sanācis, ka abas ir slimīgas, nu ne jau slimīgākas kā es ,bet jā,tāda nu kompānija nolasījusies. 

Interesanti, ka slimnīcā esam tik bieži, ka vismaz mani un Irīnu pazīst daudzi un ierašānās slimnīcā ir diezgan patīkama padarīšana, var satikt draugus :D esam nonākušas līdz tādai pakāpei, ka ar dažiem ārstiem un māsīņām esam apmainījušies numuriem...

Pirmo reizi slimnīcā biju septembrī ar Irīnu un viņas kukaiņu apdegumiem, riktīgi šerpi un sāpīgi, kopš tā laika tur rādos vidēji reizi mēnesī. Džo līdzi ar kunģa problēmām, ciemos pie Simona, kas ir šausmīgs gadījums, viņam ir acu infekcija, kaut kāda tropu slimība (sākotnēji bija saindēšanās ar metanolu no alkohola , kas saasināja tropu draņķi) un pēdējais trakākais ar Irīnas aklo zarnu. It kā sīkums, bet tomēr operācija un to veic Indonēzijā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Tad nu tagad zinu,ka ātrās palīdzības uzņemšanā ir jāsāk sūdzēties vai ir jāasiņo, lai tiktu pie daktera! Mēs gaidījām 4h!

Es arī zinu, cik dažādu klašu palātas ir šeit - 

3. klase, tu guli telpā ,kur ir 6 gultas, atdalītas ar aizskriņiem, ir kopējs balkons.

2. klase, 4 cilvēkiem,ir sava vannas istaba

1. klase, tev ir sava istaba ar vannas istabu un gaisa kondišku, ledusskapi un TV, kā arī balkoniņu. Un super duperlieta - duša ar karstu ūdeni!

VIP- nu praktiski dzīvoklis, bet balkona vietā tev ir dārzs :)

jauka lieta slimnīcā šeit ir iespēja palikt pa nakti un tas ir bez maksas, katram pacientam ir viens vai divi cilvēki ar speciālu atļaujas karti, kas var dzīvot klāt. Zemākajās klasēs tie guļ uz līdzi paņemtajiem matračiem vai paklājiem uz grīdas, bet 1. klasē, kur bijām mēs, es snaudu uz dīvāniņa. Jā,tas nozīmē, ka es dzīvoju slimnīcā, kas bija interesanta pieredze, pirmkārt jau kā draudzenei, otrkārt, kā valodas apguve, mūsu dakteris un māsiņas nerunāja angliski :p

Smieklīgs moments bija operācijas rītā. Irīna bija aizvesta uz operāciju un es gaidīju, operēja ilgāk kā vajag un es sāku uztraukties, un tad māsiņa ienāca un teica, ka dakteris grib mani redzēt. Jopcik, man šķiet es izmetos pleķos, ja dakteris tevi grib redzēt nekas labs nav gaidāms. Bet nē, šamējais sēdēja pie galda ar platu smaidu un šķīvi sev priekšā. Gluži kā kaķis, kas noķēris peli, rāda saimniekam , cik labs, dakteris Junada tik gribēja atrādīt Irīnas aklo zarnu! Kad bija izstāstījis, kā veicās ar operāciju, pajautāja, vai vēlos nofotogrāfēt aklo zarnu :D ak indonēzija un Face book update, noteikti kāds ielika FB ziņas par savu operāciju. Zaķīši, tā nav Eiropas kultūra!

Pēc 5 dienām slimnīcā nu jau esam laukā. Bet ir jauki, ir atklāts, ka vienīgais pilsētas parks ir slimnīcā,ka labākās onde onde kūciņas var nopirkt slimnīcas konditorejā un ka turpat ir virtuļu veicīts, kur ir virtuļi ar šokolādes pildījumu, kas ir fantastiski gardi un ka pie slimnīcas ir ļoti labas warung ēstuves. Noderīgi zināt, jo es dzīvoju 5 minūšu attālumā no Panti Rapih :D

Kas attiecas uz manu veselību, šķiet, ka esmu slima visu laiku, 2 x kakla infekcija, saaukstēšanās, kukaiņu apdegumi, pašlaik cīnos ar tropu infekciju un es ceru ar šo šis saraksts beigsies!!!!!!!!!!