Nesen runāju ar savu kolēģi Evi, Lai cik ļoti viņai patīk viņas tulka darbs universitātē, viņa vairākas reizes jau ir devusies uz ierēdņa eksāmeniem. Jautāju kādēļ? Esot prestižs darbs. Ilgi nesapratu kādēļ prestižs un te pavisam nesen atklājas pārsteidzošs un taipat laikā skumjšs fakts. Indonēzijā valsts ierēdņi ir vienīgie, kas saņem pensiju. Tas liek aizdomāties, ne? Un tas arī atklāj noslēpumu kādēļ tik daudz vecu cilvēku atver savas durvis kā warung vai dodas ubagot sliktākajā gadījumā, jo ne jau par visiem bērni var parūpēties. Tāpat vidējā algā neļauj veikt ietaupījumus vecumdienām. Vecums pienāk un cilvēki nonāk strupceļā.
Indonēzijas problēma ir lielā populācija, pēc iedzīvotāju skaita, ierindojas 4. vietā pasaulē. Pārapdzīvotība ir arī iemesls līgumdarbiem - vidējais strādnieks strādā 3 mēnešus, tiek atlaists un uzņēmums nolīgst jaunus strādniekus.Tā teikt rotācija, lai visiem pa bišķītim tiek.
Tā lūk ir dzīvot Indonēzijā. Stulbi jau tā teikt, bet lai jau Latvijas pensionāri priecājas, ka vismaz kaut kas viņiem ir...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru