Džogdžakarta

Kaut kad ar Džo piefiksējām, ka īsti nav apskatīta Džodžakarta, tad nu kādā no nedēļas nogalēm cēlāmies agri un turējām īkšķus, lai nelīst! Un patiesi, skaisti spīdēja saule no brīža, kad izgājām no mājas, līdz brīdim, kad atgriezāmies. 

Kraton

Ieeja pils teritorijā un tās sargi

Džogdža ir viens no mazākajiem apriņķiem Indonēzijā, īpašs, jo ir sultāna pārvaldīts. Sultāna ģimene šeit valda jau labi ilgu laiku un nedomā to pārtraukt. Kamēr lielākoties pasaulē pēctecības valdniekam ir maza vara, šeit sultānam ir visa iespējamā varā, viņš ir ne tikai gubernators, bet arī bruņoto spēku virspavēlnieks un vēl šis un tas :p. Tautā ļoti mīlēts, par to vien liecina tas, ka iedzīvotāji protestēja, kad sultāns vēlējās nodoties lielajai politikai un pretendēja uz ministru prezidenta amatu, ja pareizi atceros! 

Sultānam ir jābūt ne tikai talantīgam politiķim un visnotaļ gudram vīram, bet arī apveltītam ar mākslu izjūtu. Katram sultānam ir jāizveido sava džavaniešu deja, tātad jābūt horeogrāfam, kā arī jāizveido savs batikas ornaments, jābūt māksliniekam. Neesmu lietas kursa par šo sultānu, bet iepriekšējie ir radījuši vairākas dejas un vairākas batikas. Ja pieminu batiku, tad Džogdžai ir īpašās batikas krāsas: balts, melns un brūns. Tās atšķirās no citiem sultānātiem. Piemēram Solo krāsas ir balts un dzeltens. Jāpiem, ka nevienmēr pastāvējis Solo sultanāts, tās atšķēlās no Džogdžakartas.

Sultāna miteklis

Kas tad Džogdža tik īpašs, ko redzēt? Nu visi vienmēr sāk ar Malioboro ielu! Personīgais viedoklis - nekas īpašs, iela, kas pārpildīta ar veikaliem, bet tur var atrast jebko un izbaudīt vietējo kaulēšanās kultūru... Iela ir taisna un tā ir daļa no Džogdžas vēsturiskā centra, ja seko tai atdursies pret Keraton (bahasa) vai Kraton (english un LV), kas ir sultāna pils! īstenībā Kraton ir pilsēta pilsētā, Kraton ieksauj mūris iekš kura arī mūsdienās dzīvo cilvēki, aptuveni 25 tūkstoši. Lielākā daļa Kraton ir celts ap 18.gs. vidu, kad formējās džavaniešu piļu arhitektūra. Ieeja pils teritorijā tiek sargāta ar labā un ļaunā simboliem. Kraton pils teritorija sastāv no vairākiem paviljoniem un zālēm, no kurām centrālā ir zelta zāle.Tai blakus ir paša sultāna māja, kur viņš dzīvo arī šodien. Tajā brīdī nodomāju, ka ja man būtu tik jauka dzīvesvieta, es negribētu,lai visādi tūristi vazājas riņķī. Jāpiebilst gan,ka tūristiem ieeja ļauta tikai dažas stundas (8:00-14:00), kā arī nav atļauts ieiet nevienā no paviljoniem.

ēdamzāles dekorācija

Nedaudz vēlāk tik celta ēdamzāle. Pati zāle kā zāle, bet kas īpaši likās dekorācija pie ieejas. īpaša ar to, ka norāda zāles tapšanas gadu ar džavaniešu simbolikas palīdzību. Ja atmiņa mani tagad neviļ, tad pūķa kronis nozīmē viens, pats pūķis 8, briesmonis 5 un dēle briesmoņa pieres vidū nozīmē 3!Tātad 1853. gads. Pils teritorijā ir daudz muzeja telpu, kur var aplūkot dažādas relikvijas un sultānam piederošas lietas, karietes, gamelāna instrumentus, un pat tādas lietas kā virtuves cimdus. Pēdējie atrodami īpašā muzejā, ko pašreizējais sultāns ir uzcelis par godu savam tēvam,IX sultānam Hamengkubowono. Viņš esot aizrāvies ar gatavošanu tādēļ lielu daļu sastāda viņa rīki , tai skaitā virtuves cimdiņi.

ģimenes koks

Kas mani pārsteidza bija dīvainais ģimenes koks vienā no muzeja telpām, tas attēloja, ja nemaldos 8 sultāna ģimeni. Kokam kā va redzēt ir lapiņas, kas simbolizē dēlus, augļi, kas simbolizē meitas un ziedi, kas apzīmē zaudētos bērnus, arī abortus. 

Līdz šim sultānam vienmēr bija daudz sievu, līdz ar to arī daudz bērnu, dažiem pat vairāk kā 30 bērnu, bet ko var gribēt, ja bars ar sievām. Citādāk ir ar pašreizējo sultānu, viņš nolēma būt uzticīgs vienai sievietei, ko gan nedaudz nosoda vietējie, ar kuriem esmu runājusi, jo sultānam ir tikai meitas, laikam 3. Kādēļ šo pieminu? Sultāna pilij ir vēl 2 teritorijas vienā pusē būtu jādzīvo pils sievietēm, kur pašlaik dzīvo tikai sultāna māsa, jo meitas jau ir izprecinātas un ir arī pils daļa, kurā būtu jādzīvo pils vīriešiem, bet tā pašlaik ir tukša. Kā teica viena no vietējām kundzēm ,ko satikām: "nekas, sultāns vēl ir jauns, gan jau paspēs, tikai 56 gadi!"

pils sargi atpūtā

Kā tradīcija pieprasa, pili apsargā sargi, te gan daudzi smej, ka viņi neko citu nedara kā runā un smēķē. Savu ekskursiju pa pili noslēdzām ar vajang izrādi, ēnu leļļu teātri,kas atspoguļoja kādu no hinduistu leģendām. Atšķirībā no modernā leļļu teātra, tiek izmantotas tradicionālās lelles, gamelāna mūzika un stāstnieks savu stāstu stāsta džavaniešu valodā (ko starpcitu Džogdžā pārsvarā izmanto sarunvalodā, Indonēziski te reti cilvēki runā).

Taman sari

Tālāk mūsu ceļš veda uz Taman sari jeb ūdens pili. Ūdens pils ir celta starp 1758. un 1765. gadu. pašlaik notiek renovācīja, jo pils smagi cieta 2006. gada zemestrīcē. Ūdens pils bija izklaižu vieta sultāna sievām, kur sultāns tās varēja vērot un izvēlēties,kur atad būs vakara pavadone...

Klīst leģendas,ka tā brīža sultāns lika nogalināt arhitektu, lai neviens neuzzina, kur ir sultāna īpašās istabas.

putnu tirgus

Tāpat Džogdžā ir vērts apskatīt daudzos tradicionālos tirgus. Viens no tādiem ir putnu tirgus. Šķiet turēt putnus ir ļoti populāri, kandrīz pie katras mājas var atrast karājamies skaistu būri ar skaistu putnu iekšā un to šeit ir tik daudz un visi tik skaisti...

Kota Gede arhitektūra

Nedaudz nostāk no paša centra ir atrodama Džogdžas vecpilsēta, rajons, ko sauc par Kota Gede. Kopš 1930tajiem tas ir slavens ar sudraba izstrādājumiem. Šis reģions ir bijusi pirmā galvaspilsēta Mataram valstij, kas tika dibināta 1582. gadā. Lielākoties veikaliņi un darbnīcas Kota Gede ir līdzīgas, bet visās var atrast skaistus, smalkus darbus, tas gan vairāk attiecas uz brošām un dažādiem interjera priekšmetiem, manai auskaru apsēstībai te īsti nav ko darīt :D.

Tāda lūk ir daļa no manas pilsētas, maza, mīļa omulīga , ļoti lietaina, dažkārt saulaina ar gataviem rambutāna augļiem kokos...