Musulmaņu izdarības notiek saskaņā ar mēnes kalanedrāru tad nu visu iepriekšējo mēnesi, 9. mēnesi, tika "izbaudīts" Ramadāns. Tiem, kam maza nojausma par to,kas tas par zvēru - gavēšanano saules lēkta līdz saules rietam, kad ne dzērieni, ne ēdieni nav atļauti, tāpat kā mazie prieki, piemēram cigaretes. Kad mēnesis ir izturēts , protams, tas ir jānosvin un šeit to dara ar vērienu! Oficiāli tās ir 3 dienu svinības. Darbā visiem, ja nemaldos ir 5 dienu brīvdienas un laimīgie studenti dodas mājās uz veselām 2 nedēļām!
Visas nakts garumā tiek citēts korāns, ko klausījos arī es, kamēr centos iemigt, fonā tam skan petardes... Nu glužikā Jaunajā gadā! No rīta , tā ap pulksten 6 visi devās lūgt, skats skaists kā no mazām ieliņām plūst cilvēku bari un pilsētas lielākās teritorijas tiek nodotas musulmaņu paklājiņu plantācijām - futbola laukumi, skolu pagalmi, tirdzniecības centru mašīnu stāvvietas... Pirmā lūgšana.
Šķiet vislielākie prieki ir bērniem, jo tie tiek pie draugu un radu sūtītajiem kārumiem un kādas naudiņas!
 |
| maza daļiņa ģimenītes |
Divas ļoti nozīmīgas tradīcijas šajās dienās - radu būšana un ēšana! Nav iebildumu ne pret vienu no šiem. Kā jau iepriekš teicu, devos uz Solo līdzi saviem draugiem apciemot Anuka mammu :) Pirmais mani satiekot bija skaļš kliedziens: "Bulē!" Sasmējos, bet nu ģimenei liels piedzīvojums, esmu pirmais baltais ērms viņu mājā. Nu sanācis ir tā,ka tā ģimene ir tik liela, ka lai ar visiem sasveicinātos, man vajadzēja kādas 10 minūtes :D
 |
| Javas muzeja statuja - Javas cilvēks |
Process pavisam elementārs, dodamies no Džogdžas uz Solo, tur patusējamies, tālāk sēžamies visi pa mašīnām un dodamies uz nākamo pilsētu pie ģimenes draugiem. Un te nu sākas jautrība, šamo nav mājās, bet tas jau netraucē palūgt istabu īrniekiem mūs ielaist. Tiek atrasts ēdamais un dzeramais un tā pāris stundiņas pļāpājam un, protams, ēdam. Par ēdienu, te nu atkal mazās kultūras īpatnības, ja pie mums uz galda servēsies karbonāžu kalni un rosoli, tad te ir tikai uzkodas, cepumu jūra, čipsveidīgie radījumu arī turpat! Viss ir gards, neveselīgs un neviens nav spējīgs apstāties ēst! Ģimenes draugi tiek sagaidīti, kad daļa gaidītāju jau ir iesnaudušies krēslos, bet tas jau nevienu netraucē :)
Tā kā manu draugu plānā bija man parādīt Javas cilvēku, ātri vien devāmies ceļā. Javas cilvēks ir 1900 000 gadus vecs, jebšu tik ilgi glabājies Javas zemītē un to var apskatīt smukā muzeja mājā Solo!
 |
| Kopā ar Frinsku |
Ceļš mājup paskrēja nemanot, baudot skatu pa logu, visapkārt zaļie rīsu lauki un Ziemeļu pusē Merapu kūpošais vulkāns!!! Skaistums!!!!
Ciematiņa ielas pilnas ar maziem veikaliņiem, kur var iegādātus mazus, lielus un milzīgus podus, vāzes un visus citus iespējamos dekorus. Tāpat vietējie ir parūpējušies par šopingmānijas apsēstajiem rietumnieku tūristiem un ir sagādājuši somas, lellītes, spēļu mūzikas instrumentus, kas būtu pa prātam mūsu hokeja faniem (uh, kas pa troksni!) u.c. štruntiņus:)
Mēs būtu gribējuši apmeklēt arī tā saucamo work shop, kur var apskatīt, kā tad top mākslas darbi, bet tā kā ir libur (brīvdiena), tad, dārgie, piedodiet, bet ja atpūšas, tad atpūšas visi! Mālu kalnus gan dabūjām redzēt.
 |
| Pt. Tomboel |
 |
| Alun-alun |
Mūs diemžēl pārsteidza lietus, tādēļ izaicinājām savus kunģus nobaudīt vietējo gardumu lotis/ rujak [rudžak]. Kas tas ir? Augļu salāti ar mērci. Augļi un dārzeņi precīzāk, jo pa vidu bija kaut kas līdzīgs kartupelim un gurķi arī tika pievienoti, tāpat kā mango, rožu āboli, papaija, ananass. Mērci gatavo no brūnā cukura, etiķa, garšvielu eļļas un vairumā gadījumu tiek piemesti klāt 4 pipari, un ne jau čilli, bet gan zaļie briesmonīši. Redzot ,ka tie ir 4 gab. atteicāmies no čilli un izvēlējāmies rujak versiju, kas nozīmē, ka dārzeņi ir smalki sagriesti un samaisīti ar mērci kopā, lotis gadījumā augļi un dārzeņi ir lielākos gabalos un mērcējami mērcē. Un laimīgas bijām, kad rīkle dega ugunīs no NE asās versijas, mums tika dažas piles no iepriekšējās versijas ar 4 pipariem, bet ēdams vienalga, it īpaši mini ananasi! |
| kopā ar Džozīnu ēdot rujak |
 |
| Sundak |
Un man atkal prieks, jo iegūti jauni draugi vai labi paziņas Dres, Gilang un Elisa, visi vietējie, uzaugušu Džokahartā. Puikas, tie gan tagad pa galvas pilsētu. Kad saule sāka pamest mūsu jautro kompāniju nolēmām nodoties foto priekiem - 5 kameras nenozīmē lielu prieku no procesa, daudz, daudz bilžu, daudz dažādu kombināciju :D Topamanīja arī citi un es kļuvu par vietējo fotomodeli. Elisai bij aideja par katru kopbildi ar bule, 5$ :D! Mēģinājām izspiest, bet nu, nesanāca! Kopā priecāsimies vēl šo nedēļu, kamēr visi kopā esam Džogdžā!
Rīt kopā uz Dieng ieleju !
 | ||
| stīva, bet tomēr kopbilde :p : Elisa, es, Dres un Gilang |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru