Dzīves svētki. Apgraizīšana.

Pēc gada pārtraukuma atgriežos ar stāsta turpinājumu dzīves svētkiem. Šoreiz šeit rietumu pasaulē kutelīgāks temats  - apgraizīšana. Par islāmā tik svarīgo vīrieša iecelšanu vīra kārtā un pilntiesīga musulmaņa kārtā un pavisam nedaudz arī par sieviešu apgraizīšanu.

Javā apgraizīšanas rituālu sauc par sunatan. Atšķirība no jūdaisma, islāmā ir pieņemts apgraizīšanu veikt nevis mazulim, bet gan jau pieaugušam puisim, apmēram 10-14 gadu vecumā. Šis nav rituāls, no kura zēni baidās, kā mums varētu likties, tieši otrādi, bieži vien viņi paši mudina vecākus to noorganizēt. Kuram gan no mums tajā vecumā nelikās, ka būt pieaugušam ir daudz foršāk nekā būt bērnam un tieši līdzvērtīgāku pieaugušam musulmaņu vīrietim šis rituāls dara. 

Gatavošanās šim notikumam notiek jau dienu iepriekš, sagatavojot slametan maltīti ar dažādiem gardumiem un izvietojot pa māju sadjen (ko tas nozīmē skatīt vecākos ierakstos) , lai nākamās dienas notikumus neviens neapmierināts gars netraucētu! Lielās dienas rītā zēns tiek celts jau agri, nomazgāts un ģērbts pilnīgi jaunās drēbēs. Un tad notiek pati apgraizīšana. Mūsdienās to mēdz veikt slimnīcās, dažkārt uz ciematu tiek uzaicināts medicīnas personāls, bet pavisam vienkāršos ciematos to prasmīgi veic modīns (islāma pārzinātājs) vai dukuns (tradicionāls dziednieks). Nav retums mūsdienās, ja šo rituālu veic vairākiem zēniem kopīgi, tas ir gana praktiski un arī finansiāli izdevīgi, jo kā jau visi slametani un visi svarīgi dzīves notikumi tiek pavadīti kopā ar daudziem draugiem un paziņām. Ne gluži tūkstošos mērāms skaits, bet simtos gan!

puisīši pēc apgraizīšanas

Kad viss ir galā tiek dots laiks bērniem attiet no pārdzīvotā, jo deva sāpju ir iespaidīga, taču jau vakarā visi svin notikumu pie klāta galda ar muzikantiem vai ēnu teātra priekšnesumiem. Dažviet Javā pat tiek rīkotas parādes, kurās jaunie zēni kā prinči tiek vadāti uz dekorētiem krēsliem cauri visam ciematam. Un lūk mazais zēns ir kļuvis par pilnvērtīgu musulmaņu sabiedrības locekli!

Arī mājā, kurā es dzīvoju pēdējo gadu, notika šāds pasākums, gana ievērojams... Aiz mūsu mājas dzīvoja pavisam vienkārša, diezgan trūcīga ģimene un atļāvām sunatan rīkot pie sevis, lai viesiem ir vieta, kur izvērsties. Pasākums nudien gāja no rīta līdz vēlam vakaram, māja bija pilna viesu un jau agrā pēcpusdienā puika skraidīja apkārt ar saviem draugiem pavisam priecīgs! Vecāki bija lepni, ka viņš to ir paveicis un ka viņi ir spējuši nodrošināt tik grandiozus svētkus (aicināti bija nedaudz zem 100 cilvēku).

Pavisam nedaudz, bet tomēr... arī sieviešu apgraizīšana ir iekarojusi savu vietu Indonēzijas sabiedrībā, tā lēnām izplatās ar popularitāti un biežāk ir sastopama Javas rietumu reģionos. Šeit iztiksim gan bez bildēm. Par to netiek daudz runāts, bet tas notiek. Indonēziešu sabiedrība sieviešu agraizīšanu līdzīgi pamato ar islāma praksi, lai gan nekur rakstos nav minēts, ka tas ir jādara obligāti. Indonēziešu reliģijas galvas saka, ka sieviete, kas ir apgraizīta ir lielākā drošībā (ar to jāsaprot drošība no pārlieku uzbudinājuma un seksuālas iekāres) un viņa ir tīrāka. 

Zinot, ka šāda prakse valstī tiek ievērota, bet tā nav ļoti izplatīta līdz ar to tiek pieļautas daudzas kļudas šajās operācijās, kas ir beigušās arī letāli, veselības ministrija pirms 5 gadiem izdeva vadlīnijas, kas paskaidro kā pareizi veikt sieviešu apgraizīšanu. Gribēja kā labāk sanāca kā vienmēr, šo soli sabiedrība uztvēra nevis kā veselības draudu novēršanas soli, bet gan kā ieteikumu - valdība saka, ka sievietes ir jāapgraiza! Ir zināms, ka apgraizīšana ir kļuvusi populārāka, taču neviens nav pētījis, cik procentu iziet cauri šim rituālam.

Ko tad īsti dara? Valdības ieteikumi veiksmīgai operācijai ir ādiņas nogrišana, kas sedz klitoru. 

Islāma ullamas gan nespēj vienoties par pareizāko... vienu piekrīt ārstu vadlīnijām un tad šis process ir līdzvērtīgs tam, ko iziet vīrieši. Citi saka, ka ir jāatbrīvojas no paša klitora. 

Tie, kas ir nezinātāji un vienkārši dara, mēdz arī veikt tātad procedūras kā ārējo vagīnas lūpu aizšūšanu, atstājot mazu caurumiņu urīnam un mēnešreizēm, taču šī procedūra izpildīta nepareizi noved pie tā, ka caurumiņš ir par mazu un mēnešreižu asinis tikai uzkrājas ķermenī. tas diemžēl ir beidzies letāli. Vieglākos gadījumos tiek nogrieztas vai nu mazās vai ārējās vagīnas lūpas. Vai vēl dramatiskāk - tiek nogriezsts viss no jau minētā. 

Vairāk par šo esmu lasījusi pirms gada un tad vēl par to tik daudz nerunāja, šodien palasot interneta plašusmos pieejamo ir skaidrs, ka cilvēki ir aizdomājušies un gan blogos, gan oficiālākos izdevumos tiek aprakstīts "pareizais"veids šādai agraizīšanai, lai sievietes veselība netiktu ietekmēta neveiksmīgi. Jācer, ka šī progresija turpinās arī no darbu viedokļa, ne tikai no vārdu. 

Bet nejautājiet man kādēļ to dara, jo šo daļu kultūras es neesmu spējusi saprast un ir jābūt īpaši spēcīgai nostājai un iekšējai sajūtai, lai vispār par to domātu un par to "raktu".