Dzīves svētki. Bērniņu gaidības.

Jau esmu rakstījusi par slametaniem, kāds tas rituāls tai Javā ir. Bet šķiet kaut ko tik interesantu kā javiešu tradīcijas dažādos gadījumos neesmu te nemaz izpaudusi, lai gan likās, ka esmu, nu vismaz par kāzām, jo uz dažām ir sanācis aiziet. Ceru, ka man piedos.
Dzīvē viss sākas ar dzimšanu, nu vismaz pie mums. Tur viss sākas ar radīšanu! Uztaisam un nu tik sākas svinēšana (nu tā pa latvisko :D). Visam jau tam doma ir dabūt to svētību no senčiem, bet viņi kaut kā ir jāpielabina, pielabināt var uzrīkojot kārtīgu izēšanos :)

viena no putrām, kuru piedāvā rituālos

Tradicionāli Javā katru grūtniecibas mēnesi pavada slametans jeb rituāla maltīte, kuras laikā tiek ēsts simbolisks ēdiens. Javieši tic, ka šādās maltītēs piedalās arī senču gari un svēto gari, kas jūtas glaimoti, ja ir uzaicināti piedalīties un līdz ar to ir labvēlīgi noskaņoti palīdzēt jaunajai māmiņai iet cauri deviņu mēnesu grūtniecībai. Parasti ēdiens šiem rituāliem ir dažādas putras, kurām ir ļoti plaša simboliskā nozīme, par kuru šeit neizvērsīšos, jo sanāks ļoti gari!!!

grūtnieces svētīšana

Daži no rituāliem mūsdienās ir pazuduši un palikuši nozīmīgākie- 3 un 4 mēnešu grūtniecībības rituāli, kas saistās ar priekšstatiem par embrija attīstību no islāma viedokļa. Islāma pasaulē pastāv viedoklis, ka tieši šajā periodā eņģeļi tiek sūtīti pie bērna, kas veido tā fizisko ķermeni, ādu, rokas, kājas, acis utt. Un Dievs iepuš embrijā dvēseli. Tā kā islāms ir salīdzinoši nesen Javā, tad šo mēnešu rituāli jorpojām nav tik populāri un tie nav ļoti sarežģīti, pārsvarā tā ir tikai maltīte, kurai seko kopīga lūgšana.

Svarīgākais rituāls grūtniecības laikā tiek rīkots, kad gūtniecība ir sasniegusi septiņus mēnešus. Javiešu uzskata, ka septiņos mēnešos bērns ir gatavs piedzimt, ja ir nepieciešams, bet nākamie divi mēneši ir diezgan riskanti mātes veselībai, tādēļ tiek rīkots tingkeban jeb mitoni. Tas ir ļoti komplekss rituālu kopums. 

Šāds rituāls sākas ar grūtnieces vannošanu. Septiņi vecāki ģimenes locekļi aplej ar ūdeni māti tādā veidā to simboliski svētot un garīgi attīrot. Šo rituālu noslēdz bērna tēvs. 

Pēc vannošanas ceremonija tiek turpināta ar rituālu, ko veic bērna tēvs. Šo rituālu dēvē par „trobosan”. Caur audumu, ko nēsā māte, viņš „met” cauri olu, lai tā, atsitoties pret zemi, saplīst. Ola tiek ielikta plastmasas maisiņā un baltā drēbē . Šis ir kā simbols tam, lai bērns piedzimtu bez komplikācijām un dzemdības būtu vieglas. Bieži vien pie pirmajām dzemdībām sievietes pieredz daudz grūtību, šī iemesla dēļ septiņu mēnešu slametanā vairāk tiek lūgts, lai atlikušais grūtniecības laiks būtu veiksmīgs;

Tam seko sievietes pārģērbšana septiņas reizes, kā pirmās velkot baltas drēbes vai audumu. Balts audums simbolizē bērna svētumu un Dieva svētību, ko bērns saņem. Taču citkārt visi izmantotie audumi ir dažādas batikas.

Katru audumu velkot, citas sievietes jautā, vai der („sudah pantas atau belum?”) un atbilde ir: „ Nē” („belum”), līdz pēdējam, septītajam audumam, kad atbilde ir: „ Jā, der” („pantas”) . Šajā rituālā izmanto dažādus batikas audumus, kuriem ir dažāda simboliskā nozīme.

grūtniecei caur drēbēm tiek izlaists cauri kokosrieksts

Tālāk grūtniece tiek vesta saģērbties un sapucēties. Te gan jāpiemin, ka matos ir aizliegts likt rotājumus un mati arī nedrīkst palikt vaļā;

Pēc tam, kad pārģērbšanās ir beigusies. Ap grūtnieces vēderu tiek apsieta aukla, kuru ar tradicionālo nazi kriss bērna tēvs pārgriež. Tas tiek darīts, lai būtu vieglas dzemdības;

Rituālu turpina grūtnieces māte, kas nes kokosriekstus un viņu pavada bērna tēva māte. Parasti pēc tam, kad cauri grūtnieces drēbēm tiek „izsviesta” ola, uzreiz arī tēvs izlaiž cauri divus kokosriekstus, kurus apakšā saņem grūtnieces māte ar lūgšanām indonēziešu vai javiešu valodā „Lai piedzimst dēls, gribu, lai piedzimst meita, gribu, lai bērns un māte ir brīvi no bēdām un lai viss rit raiti.” . Arī šim rituālam nozīme ir atvieglot dzemības, lai tās ir bez sarežģījumiem.

Topošajam tēvam vēlāk ir jāpāršķeļ viens no kokosriekstiem. Uz abiem kokosriekstiem tiek uzzīmēti

kokosrieksti, kas simbolizē gaidāmo mazuli

vajang tēli (Mamadjaja un Ratih vai Hardjuna un Vara Subadra vai Srikandi). Kokosrieksti tiek novietoti tā, lai nevar redzēt attēlus, un tēvam ir jāizvēlas viens no kokosriekstiem un jāpāršķeļ. Ja pāršķeltā kokosrieksta tēls ir vīrišķais, tad ir gaidāms dēls un otrādi. Pēc tam kokosriekstu sadala, un sievietes, kas vēlas kļūt grūtas, to var ēst;

 Topošais tēvs tiek aicināts sadalīt slametana galveno ēdienu tumpeng, kas ir no rīsiem veidots konuss. Šajā rituālā viņš baro topošo māmiņu trīs reizes, tādējādi simbolizējot vīra mīlestību pret sievu un tēva mīlestību pret ģimeni un vēl nedzimušo bērnu. Pēc tam notiek davet un rudjak „ tirgošana” . Tirgonim tiek maksāts ar naudu, kas ir gatavota no kāda metāla un izveidota kā monēta, vai ar māla monētu. Sapelnītais tiek sabērts māla podā un pēc tam to saplēš mājas priekšā. Šis rituāls tiek veikts, lai bērna nākotne būtu veiksmīga, lai tam būtu pietiekoši daudz naudas un viegli nāktu darbs;

Slametana neatņemama daļa ir dzērieni un ēdieni un tādu ir ļoti daudz, piemēram, tumpeng robjong vai tumpeng kuat – lai bērns būtu stiprs un vesels; djadjan pasar – tie ir dažādi saldumi un augļi, kurus iegādājas tirgū. Tos visus izliek uz galda skaistā veidā; keleman- tās ir dažādas saknes, parasti septiņu veidu, kuras tiek sakārtotas grozā; rudjakan – dažādi augļi, kas tiek skaisti servēti. To dara, lai bērns apmierinātu vecākus un ģimeni; davet ; sadjen mendikingan – ir dažādi ar rīsiem saistīti ēdieni, ko gatavo dzemdību dienai un pēc dzemdībām. Tingkeban slametanā ir jābūt sagatavotām septiņu veidu putrām.

tumpeng - rīsa konuss

Pēc tingkeban rituālu izpildes viesiem tiek lūgts uzkavēties un palikt nomodā, lai tiktu aizbiedēti ļaunie gari. Nakts garumā viesi tiek izklaidēti ar vajang izrādi, pasniedzot dažādus ēdienus un dzērienus. Izrādes tēma parasti tiek piemeklēta gadījumam un visbiežāk tiek spēlēta „Abimanju prinča dzimšana”, kas atspoguļo Ardjunas dēla dzimšanu. Tradicionāli vajang izrādes sākas ap astoņiem vakarā un beidzas tikai no rīta, ap pieciem.

Pēdējais slametans tiek rīkots, kad grūtniecība ir 9 mēnešus ilga. Ne vienmēr šis rituāls tiek rīkots, jo dzemdības dažkārt pasteidzas pirmās. Sis rituāls, tāpat kā paši pirmie ir ļoti vienkāršs, tas sastāv tikai no lūgšanām un kopīgas maltītes, arī ēdiens ir ļoti vienkāršs. Atšķirībā no septiņu mēnešu rituāla uz šo tiek ielūgti tikai paši tuvākie ģimenes locekļi. šis rituāls ir ļoti svarīgs, ja grūtniecība ir ieilgusi. Tas arī ir pavisam vienkāršs, kur galevanais ēdiens ir davet plentjing, salds dzēriens, ko gatavoto no kasavas (maniokas) saknēm, vārot to cukura sīrupā un pievienojot kokosriekstu pienu. Šo saldo dzērienu pārdod apkārtnes bērniem, naudas vietā pieņemot simboliskas monētas no māla. Pircējam davet plentjing uzreiz ir jāizdzer un bērniem pēc tam tiek lūgts ātri skriet prom. Šāds neliels rituāls tiek veikts, lai bērns ātrāk piedzimtu un lai dzemdības būtu veiksmīgas. No šī rituāla ir arī cēlies dzēriena nosaukums, jo „plentjing” javiešu valodā nozīmē „ātri skriet”. 

davet plentjing

Ar šo rituālu nosledzas pirmais rituālu cikls cilvēka dzivē. Nākamais cikls sākas līdz ar mazuļa piedzimšanu. Par ko tad nākamreiz ;)

*Ja ir interese par šeit aprakstītajiem rituāliem ir iespējams saņemt vairāk informācijas!