 |
| slametan |
Lielākā daļa
javiešu rituālu tiek apvienoti zem viena vārda – slametan. Slemtan ir galvenais rituāls, lai atbalstītu, saglabātu
vai uzsvētu kārtību rituālā, tā ir kopīga ēšana ar aicinātajiem viesiem,
kaimiņiem, radiem un draugiem. Maltīšu mērķis ir sasniegt slamet stāvokli, kad notikumi iet savu ceļu un nearvienu nenotiek
nekas slikts. Šāda maltīte tiek noturēta gandrīz visos lielākos vai mazākos
notikumos, piemēram, bērna dzimšana, kāzas, bēres, jaunas mašīnas iegādāšanās, slīmbības
gadījumos u.c. Slametan tiek rīkots, lai
veicinātu to labvēlīgu gaitu, kas netiktu traucēta, lai iegūtu labklajību un
līdsvaru, tā laikā visi dalībnieki ir līdzvērtīgi un tādēļ tas simbols
harmoniskai sabiedrībai, kas ir noteicošais, lai iegūtu svētību no gariem,
senčiem un dieviem.
Slametan ir veids kā izrādīt tieksmi pēc drošības pasaulē. Šī
rituāla mērķis, nav iegūt labāku dzīvi, bet gan uzturēt kārtību un novērst
briesmas. Tajā pašā laikā paši cilvēki spēlē ļoti nozīmīgu lomu šīs kārtības
uzturēšanā un ir spējīgi mainīt notikumu gaitu. Labas savstarpējās attiecības
ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai slametans
būtu izdevies.
 |
| vienkāršs slametan šaurā lokā |
Lielākā daļa slametan rituālu notiek vakaros, pēc
saules norietēšana un
vakara lūgšanas maghrib. Ja slametan ir domnāts paredzamam notikumam
kā apgraizīšanai, kāzām, vārda maiņai vai ražas ienākšanās svētkiem, rīkotājs
var ielūgt speciālistu, kas saskaņā ar javiešu kalendāru noteiks labāko dienu
un laiku.
Taču tādiem rituāliem kā bērēm vai bērna piedzimšanai laiks nav prognozējams,
to nosaka notikumu gaita. Sagatavošanos slametan
veic sievietes, ja tas ir mazāks, tad tikai ģimenes locekles, bet ja lielāks,
tad apkaimes sievietes to dara kopīgi. Pašā rituālā sievietes nepiedalās, tās paliek
virtuvē. Ielūgtie viesi ir tuvākie
kaimiņi.
Tātad ielūti tiek visi, neskatoties uz pazīstamības vai radniecības pakāpi, pat
pilnīgi svešinieki tiek ielūgti, ja tie dzīvo šajā apkaimē. Par slametan tiek izziņots tikai pavisam
neilgi pirms tā sākuma (ja vien tas nav jau iepriekš ieplānots), to parasti
dara, kāds no ģimenes bērniem.
Kaimiņu pienākums ir ierasties uz rituālu un bieži vien pat tad,ja nav izteikts
iepriekšējs uzaicinājums, kaimiņiem ir zināms par gatavošanos slametan
draudzīgās komūnas dēļ un tie gaida šo pēdējā brīža vēstnesi.
Ierodoties
viesiem, telpa jau ir sagatvota ar pītiem paklājiem uz grīdas un ēdienu telpas
vidū un iedegtiem vīrakiem (tā parasti ir viesu telpa, kas ir pirmā ieejot
mājā, lai daudzu viesu gadījumā tie var sēdēt mājas priekšpagalmā; vīrakus
mūsdienās izmanto ļoti maz). Viesi sēžas apkārt ēdienam, tas kādā kārtībā
cilvēki apsēžas nav nozīmes. Rituāls var sākties, kad visi ir ieradušies un
ieņēmuši savas vietas.
 |
| slametan lūgšana |
Rituāla
ceremoniju uzsāk tās organizētājs ar runu formālajā javiešu valodā
(ja saimnieks to nepārvalda, šo funkciju veic kāds cits), ko sauc par ujub. Runa sākas ar peteicību kaimiņiem
par ierašanos, viņš griežas pie tiem kā pie skaidrības un viņa vēlmju
lieciniekiem, izsakot cerību, ka līdz ar šī īpašā rituāla norisi arī viņi gūs
labumu no sekojošā rituāla. Tam seko slametan
iemesls un skaidrojums, kādēļ šī ceremonija tiek rīkota (pravieša dzimšanas
diena, meitas 7 mēnešu grūtniecība utt.). Skaidrojums gandrīz vienmēr ir
nemainīgs: lai nodrošinātu sevi, ģimeni un klātesošos viesus slamet stāvokli. Pēc tam runātājs ielūdz
visus ciemata garus, sievietes, vīriešus, jaunus un vecus. Visbeidzot tiek
lūgta piedošana par radītajām kļūmēm, neērtībām vai nepiemēroto ēdienu.
Pēc ujub seko lūgšana arābu valodā. To
parasti vada, kāds kas spēj citēt arābu valodu (vairums javiešu ļoti minimāli
pārzina arābu valodu un specifiskās lūgšanas),tas var būt modin, reliģijas speciālists ciemā, vai arī kāds,kas ir apmeklējis
reliģijas skolu. Parasti tiek citēta Korāna īsā lūgšana vai arī kāda īpaša
lūgšana, ja tāda ir zināma. Tikmēr viesi ar delnām pavērstām pret debesīm seko
līdzi lūgšanai, pauzēs sakot amin
(latviski āmen) un lūgšanas beigās it kā noslaukot seju.
Lūgšanai seko maltīte ar tēju, katrs viesis, izņemot slametan organizatoru, saņem šķīvi ar
visiem ēdieniem un tējas glāzi. Ēdieni ir visdažākie, katram rituāla veidam var
būt speciālizēti ēdieni. Ēdienu dala kāds no viesiem. Kad ēdiens ir sadalīts,
visi ēd, ēsts tiek klusējot, jo runāšana ēšanas laikā tiek uzskatīta par
neveiksmes nesēju. Bieži vien ēdien netiek viss apēsts un tas tiek iesaiņots
līdzi. Ar to arī slametan noslēdzas
