Lapas

otrdiena, 2012. gada 26. jūnijs

kā es Jāņu rīta sauli gaidīju

Šī bija varen traka nedēļa! Pēc vairāku dienu nodarbībām un treniņiem, beidzot esmu kļuvusi par BIPA skolotāju. Tā tāda Indonēziešu valodas mācīšanas fīča, tā teikt papīrs, kas pierāda, ka varu to darīt :) bagais prieks un bagais nogurums. Tam visam klāt nāk lielais Indonēziešu valodas eksāmens, UKBI, ko kārto indonēzieši arī. baigās šausmas, ne eksāmens. Visi eksāmeni liekas tik vienkārši pēc šī. 
Bet ne par to stāts. Vakarā, kad viss jau bija galā saņēmu sms no mammas- priecīgu Līgo! Es tak biju aizmirsusi! Indonēzijā situāciju glābt nav no vieglākajiem uzdevumiem,alus sasodīti dārgs, pīrāgus nav kas cep un siera nav! Kur nu vēl garās dienas, te cauru gadu viens un tas pats... bet.... sauli gan izdomāju sagaidīt, tā jau nu gan nav citādāka, aizceļos līdz Latvijai un pateiks čau no manis :)
Tapa ideja kā māja- Borobudur! Ideju pasvieda kolēģīte no Džakartas- Srisna.
Biļete uz saullēktu ir VIP! VIP, jo sasodīti dārga, man ar visu vietējā statusu ~12ls! (parasti ap latu ). Srisna tajā rītā čekojās laukā no viensīcas un tā nu sanāca, ka bija ne tie papīri un vispār, kavējāmies. VIP ieeja borobudur ir no viesnīcas, tur mūs brīdina,ka līdz saullēktam 10 minūtes! A parks ta liels.... skrējām! Pa vidu skaistās rīta blāzmas bildes un skrienam, augšā pa kāpnēm. 
Tur jau bariņš ar tūristiem, daži, kas bildējas, daži meditē. Bet visi bauda ārprātīgi skaisto skatu!
Vārdos grūti aprakstīt, tāpat bildes gribētos, lai ir dzīvas! Saule lec tieši starp diviem vulkāniem un izskatās kā prožektors. lec lēnām, pavisam nesteidzoties, pamazām atklājot miglā paslēptos kokus un sīkās tempļa detaļas. Neesmu redzējusi neko skaistāku savā dzīvē. Sajūta nedaudz sireāla būt šajā simtiem gadus vecajā templī, vērot šo dievišķo dabas parādību, es nebrīnos kādēļ templis ir šeit, tāds miers un skaistums, grācija! Budistu gaumē... un nedaudz sireāli skan saucieni no mošejām  uz pirmo musulmaņu lūgšanu. Bet skaisti. Ir tā vērts!



Jāņu rīta saule biaj sildoša un mīļa, jaukas dienas vēstnese. Sveiciens no Budas!



sestdiena, 2012. gada 9. jūnijs

kā es gāju kaulus skatīties

Nu tā man gadījās, ka izmežģījās celis mājās.... jādodas uz slimnīcu! Aizdevos uz vienu no lielākajām slimnīcām, kāda mums te ir. Kādu stundu gaidīju reģistrāciju pie daktera, kas notiek 2 dažādās ēkās , kas, protams, ir super ērti un patīkami, ja īsti nevari paiet. Tas viss ir ok, jo pēc tam sekoja vēl kādas stundas atpūta ārsta (u) kabineta priekšā. Novēroju, ka ārstu plūsma notiek no kabineta uz āru nevis otrādi. Man radāss jautājums, vai viņi vispār strādā... Kad beidzot tiku iesaukta iekšā, telpa ir pilna ar dakteriem, vairākiem, aptuveni 6. Tieku ekzaminēta uz galda, ko vēro pārējie pacienti un kamēr dakteris skaidro, ko man darīt , pa vidu arī konsultē blakus sēdošā ārsta pacientu. Visbeidzot man tiek rakstīts nosūtījums uz rentgeniem un nosūtījumu nez kādēļ raksta urologs (WTF!), bet var jau būt, ka nav liela skāde, jo nu urīnpūslis no ceļa nemaz tik tālu viens no otra nav.
Dodods uz rentgenu!
Šoreiz tik ilgi nebija jāgaida :) atver durvis 3 zilie halātiņi un sper ārā jokus, kā tikuši pie baltās, kas nemāk indonēziešu valodu. Un kā vēl māku! Smaidi pazuda. Tieku noguldīta uz galda, tiek uztaisīta pirmā bilde. Viss ok. bet tad... saskrien bars ar zilajiem halātiņiem un balts halātiņs tur nmosūtījuma lapu un ir saraucis pieri. redz, rentegnalogs nezina, kā uztaisītu manu patellas 30% rentgenu.... KO es dar? Es skaidroj' viņam ,kas jādara :D nu Dr. Strīķe veiksmīgi tika pie saviem rentegniem un devās atpakaļ pie dakteriem. 
No 6 bija palicis tikai viens, kas iesauca uzreiz un lika man sēdēt un klausīties, kā viņš apsriež vēža diagnozi ar savu pacientu. Nudien iedvesmojoši. Kad nu beidzot viņš skatās uz maniem rentgeniem, jautajumi par veselību izpaliek, redz svarīgāk ir noskaidrot vai esmu precējusies un cik auksta ir mana valsts! Jā, te jāpiemin,ka šamējo satiku pirmo reizi, ekzamināciju veica cits ārsts, tad jau laikam vietā ir kārtīga iepazīšanās.
Visbeidzot diagnoze- izmežģīts celis, jo tas bija manā prātā. Redz, mēs domājam, ka izmežģīsim celi un tad tas arī notiek. Visa problēma smadzenēs! 
Nākamreiz iešu pie neirologa, ja salauzīšu kāju.