Laskar Pelangi

Luk uz ko biju aizdevusies sho svetdien! Viens no slavenakajiem literaturas darbiem : Laskar Pelangi jeb Varaviksnes kareivji ir iznakushi ari muzikla! teatris diezgan iespaidigs, ja nem vera to, ka lielaka dala aktieru ir berni, diezgan slaveni berni , ar fantastiskam balsim!
Romans ir iznacis ari filma, kas ir tik populara, ka veljoprojam (kopsh 80tajiem) indonezieshi skatas un skatas atkal un atkal :)
Stasts ir par berniem, kas dzivo Dzeparaa, sala pie Sumatras. Sala ir diezgan norobezota, joprojam ir, un izglitibas limenis ir loti zems. ari dzives limes nav no augstakajiem, cilveki ir loti nabadzigi. Tad nu stasts ir par to kaa 10 nabadzigu gimenu berni dodas uz skolu, skola ir pussabrukusi koka buda, kura strada brivpratigie par grasiem. Tiek radits ka cinas skolotaji ar faktu, ka vinus retais kursh atbalsta un ka vini mekle iedvesmu bernos. Berni katrs ir ipashs, ir geniji un ir berni ar vajadzibam, katram savs stasts, katram sava dzive....
Shi filma ir viena no tam, kas loti iedvesmo Indonezijas sabiedribu, atgadina par to, ka dzive var but un kada vina patisiba ir!

Mochu slikta puse

Uz mocha sezos katru dienu! Ir forshi braukaties, vejsh seja, saule un visadi putekli ar pie reizes. Atrums un ne tik traks saules cepinajums karstajas dienas ir lielakais prieks. Kur nu vel lidoshana pa tukshajam nakts ielam pirms miega, lai prats atslabinas. Ja, moci iemileju no pirmas dienas Indonezija! Bet ne vienmer ir prieks un laime. Mochu negadijumi notiek katru dienu!
Ir tadi, kas paslid uz puteklainajiem celiem un tiek pie pavisam neforshiem nobrazumiem, ir tadi, kas tiek negadijumos, jo citi brauceji nav gana uzmanigi. Shie pedejie ir pashi neveiksmigakie. Cik biezi nav nacies tadus redzet, dara mulkibas uz ielas, kas noliek mus visus bistama vieta. Atgadijumu ir daudz un dikti, pa shiem diviem gadiem vien kadi 10 ar draugiem un pazinam. Pati ari tados mazakos esmu bijusi, nevisai patikama sajuta, kajas tric un uz mocha negribas sesties nemaz.
Svetdien pasivais negadijums, kapjot no mocha piespiedas kaja pie cita mocha izputeja..... parkojam moci, kapu nost no mocha un mocis krita uz citu mochu pusi, tad nu es paliku tur, starp diviem braucamajiem. Ka jus domajat cik karsti ir shie izputeji, kas tikko parstajushi darboties?

luk rezultats ar ceptu adu, kas jau dzijusi paris dienas brrrrr

Un ta es laboju kurpes

"Sepatuuuuuuuuuuuu" augtsa toni kliedz tukang sepatu jebshu kurpju meistars. Paveram durvis un saucam shamejo ieksha " Pak!"
Onkulis pieseda uz sava benkisha musu majas priekshpagalma un lena gara stundas laika salaboja 3 parus kurpju. Samaksajam nieka santimus par shushanu, uzsaucam teju. Un onkulis devas talak saukdams: " Sepatuuuuuuuuuuuuuuu".

ka mes braucam meklet karstos avotus

Bandungan no augsas

Badungan - pirmas minutes cel

Nedelas nogales kluvusas gana vienmulas, visi izlemam izrauties no Dzogdzas ikdienas un mesties vesajas Salatigas ares! 3 moci, 5 lautini un aida!
Svaigs gaiss un pilni saladejamies ar energiju devamies uz Ibrahima izslavetajiem karstajiem avotiem, kas kaut kur starp Salatigu un Semarag... Vietas nosaukums Bandungan! Kadas 2 stundas pavadijam cela, kadas 30 minutes es pavadiju bailes no atruma, jo laidam pa jauno soseju ar kadiem 100km stunda, kas uz mocha ir vnk vajpratigs adrenalina filings!

te nu ari es pie viena no hindu templiem(virsotne)

Nonakusi gala,no mums tika pieprasiti 2.5ls par ieeju, kas indonezieshu audas ir laba summina! Aizsutijam musu skarbos viriesus, lai iet izscina mum svietejo cenu, jo ka neka tas kas pase mus pielidzina vietejiem! Bileti izcinijam ka pienakas , regularie 40 sat. samaksati un devamies pa vartiem ieksha meklet avotus!
Tur uzreiz mums onkuli klat un bore smadzenes, ka nu mes jau neesam gana spejigi 4km kalna uzkpat, vajagot jat ar zirgiem. Mes atmetam ar roku un nolemam izbaudit jauko skatu!
Es atlavos lenu garu kapt augsup. Arkartigi jau nu skaista vieta un steigties noteikti negribejas. Visi aizsteidzas fiksi fiksi: ka Miriam teica, ja es neskatos apkart un tik kapju, pec tam nav nogurums! Bet nu kas par nogurumu, ja tadi skati apkart!

Nonacam lidz galam un paveras nudien jauks skats ar majinu un dumu virpuliem no zemes dzilem! Nedaudz baisi. Un tas troksnis, kas naca no apakasas to visu padara vel dramatiskaku!
Nu luk sadas vietas, pilnas ar seru un karstumiem no zemes ieksienes, ir atrodami karstie avoti! Ka izradas samie karstie ir zem zemes un vietejie pilda baseinus ar karstu udeni! Ak, mes laimigie, baseins bija netirs un udeni mainija.... nekada peldesanas nesanaca, bet brauciens un kapiens bija ta verts! Jaukas sarunas, vess, svaigum svaigs gaiss (ja neskaita sera smaku :D) un daba visapkart!
Braucam majas atri atri ,jo nakamaja diena bija Kartini diena. Tada ka sievieshu diena, kad visas meitenes un sievietes sapucejas tradicionalajas kebayas un dodas uz pasedeshanu pie mera vai kur citur, ka piemeram, skola! Mes, meitenes, bijam piemirsisusas, un sikas drebes atstajam majas, puikas vien aizsutijam, lai ar meru pasit klachu :D