Utopija ir kas tāds, kas nav reāls. Mana utopijas pasaule ir reāla, tā ir reāla šeit un tas ir viens no iemesliem palikt. Pavisam nopietni ir pieņemts lēmums palikt vēl vienu gadu.
Viens no iemesliem, protams, ir valoda, ko vēlos iemācīties,lai varu uzrakstīt sacerējumu bez kļūdām:D bet ir arī citi iemesli. Šī zeme ir mana utopija. Šeit ir mierīgi, dzīve bez uztraukumiem un stresa, ar smaidiem un prieku par dzīvi.
Kad prātā šaudījās domas par braukšanu mājās interneta plašumos uzgāju divu jaunēkļu gara darbu, ko citi slavēja tvītotavā. Skatījos un nevarēju saprast kas tur smieklīgs. Visos video vai nu kāds kādu apsmēja, ņirgājās vai lamājās. Skatoties sapratu, ka tādi nu ir letiņi, diemžēl to pie sevis teicu skumjā balsi un ar kauna sajūtu. Nav jau tā, ka es to saku par visiem latviešiem,bet par sabiedrību kopumā. Tas ir skumji un liek man labāk saprast tos, kas aizbrauc. Tikai mana atšķirība būs tā, ka es atgriezīšos un atgriezīšos ar prieku, ar dzīves bagāžu un gudrību, ko tur nevar iegūt. Nezkāpēc man ir radies iespads, ka šeit cilvēki māk dzīvot labāk.
Varētu jau turpināt, bet šķiet nav vajadzības. Uz drīzu tikšanos pēc gada.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru