Bogor

Tā nu ir sanācis, ka laiks šeit rit vēja spārniem un daudzi jau brauc mājās. Līdz šim jau paspēts teikt atā Tatjanai, Amadeušam un Kamilai. Nākamnedēļ arī Ding dodas atpakaļ uz Ķīnu. Tas notiek ne tikai šeit,bet visur, tādēļ Džakartas atbildīgie nolēma uztaisīt atvadu pasākumu Džakartā. Visi devāmies ceļā! 

Džavas karte ar mūsu maršrutu

8 vakarā sakāpām vilcienā lai jau 4 no rīta būtu galvaspilsētā. Kurš zināja, ka arī uz sliedēm var būt sastrēgumi? :D ir tāda lieta, iebraucām ar 3h nokavēšanos. Dzīvošana bija noorganizēta Taman mini Indonesia Indah, par ko jau rakstīju vienā pirmajiem rakstiem. Diemžēl ne eksponātos dzīvojām, bet gan diezgan nožēlojamā viesnīcā. Neko pasākums indonēziešu stilā, viss ar pamatīgu nokavēšanos un ilgu gaidīšanu. 

deja

visiem gribējās bildi ar vadītāju :D

2 dienas džakartā ar īsti nekā nedarīšanu, atceros, ka bija daudz ēšanas, nevisai garšīgu ēdienu, daudz cilvēku un oficiālu runu. Patika studentu sundaniešu deja, ļoti iespaidīgi un arī filma Indonesia Indah, kas nozīmē skaistā Indonēzija.  Nesagaidot noslēguma ceremoniju, ar Irīnu aizšmaucām pie saviem draugiem uz Televīziju, Metro TV,kur viņi skatījās vienu no šoviem. Interesants šovs par indonēziešiem,kad devušies pasaulē un tagad atgriezušies mājās.

Nākamajā dienā agras brokastis, protams, rīsi un gaļa, kā kārtīgi zemnieku, ptfu, tūristi. Kā izrādās viesnīca, kurā mēs palikām parasti ir populāra svētceļniekiem, tādēļ tās priekšā ir diezgan iespaidīga mošeja un arī sava kaabala, Mekas viltotais zaķis :)!  

Pēc labi garas foto sesijas devāmies Bogoras virzienā. Pirmā pietura sekoja diezgan drīz, varbūt tādēļ, ka gulējām, varbūt, ka tuvu. Vieta saucas Mekar Sari Bogor jebšu mekarsari augļu dārzs. Diemžēl neīstajā sezonā bijām tur, visi koki vienās lapās, augļu praktiski nav. Sezona sāksies jūnijā, tāpat labi ir braukt decembrī. Labi, jo augļus var ēst no koka, iekļauti cenā :)) Mums iekļauts cenā bija tikai čukčukbānis. Dārzs ir milzīgs, entie hektāri un, protams, tur ir vairākas siltumnīcas ar melonēm un citām ogām, kokiek un krūmiem, visi iespējamie Indonēzijas augļi atrodami tur!

Te mēs visi kopā (koku bildes skatīt picasa)

Bet laiks Bogorā mums tikai 1 diena un bija jādodas tālāk! Devāmies uz ļoti skaistu vietu, kas ir Bogoras botāniskais dārzs, kas ir dibināts vēl Batavia laikos, 1811. gadā. parks ir milzīgs, aptuveni 87 hektāru platība, kuru klāj zālieni piknikiem, dīķi lotusiem un ūdensrozēm, upes un, protams, koki! Vecākais ir  +/- 200 gadus vecs rambutana koks! Nu bezgala skaisti. Mums gan apskate bija ļoti īsa, dotais laiks bija 30 min, jo kavējām dēļ sastrēgumiem. Noīrejām mini busu, kas 20 minūtēs mūs izveda cauri parkam. 

Parks ir arī savienots ar prezidenta rezidenci, kas man likās iespaidīga, netikai kā celtne, bet arī dēļ tās dārza, vai drīzāk dēļ dārza iemītniekiem, tajā dzīvo brieži, man likās, ka kāds tūkstotis, bet tūristu ceļvedis saka, ka kādi 250. Skats iespaidīgs ...

Ar pusdienu kastītēm klēpī devāmies tālāk uz Bogoras safari, kur ir jau būts un bildes jau mētājās interenetā. Bet ja jau reiz ir sākts rakstīt par Bogor, ir vērts pastāstīt arī par safari. Man kā dzīvniekmīlim, šī vieta liekas fantastiska. Parks kārtējo reizi ir milzīgs (168ha) un sākumā aptuveni stundu pavadam autobusā, lai apskatītu zvēriņus dabā, kas brībi klaiņo savā teritorijā. Un prieks tiem,kam kabatās burkāni,jo lamas un brieži tā vien prasās pie mašīnu stikliem, lai viņus pabaro. Milzīgas zīmes "aizveriet logus" liecina par to, ka iebraucam tīģeru un lauvu teritorijā, kas tur nemaz nešķiet bīstami, jo gulšņā visapkārt. Citādāk gan laikam ir ar gepardien, jo tie dzīvojās kopā ar zebrām... vai gepardi šeit ir veģetārieši? hmzz

Parkam ir vairākas daļas, viena ir šī brīvā daļa un tā kā tas ir izklaides parks avr atrast arī karuseļus, ai bērniem prieks. Starp karuseļiem ir vairākas arēnas, kur var redzēt ko līdzīgu cirka priekšnesumiem. Pagājušajā reizē skatījos ziloņus, šoreiz tīģerus. Un patieis prieks,kad redzi trenerus bez pātagām un ienākot tīģeriem tie pieglaužas savie treneriem kā mazi kaķēni nevis milzīgi plēsoņas. Viss slēpjas melnajā somiņā pie vīru jostām, svaiga gaļina :D

Tālāk devāmies uz putnu dārzu, kas ir mazāka ar tīklu pārklāta teritorija un tur var apskatīt brīvi lidojošus putnus, nudien skaisti, pie tam, viņi ir pieraduši pie cilvēkiem, var apskatīt tos ļoti tuvu vai pat pabarot un uzsēdināt sev uz rokas!

Pēdējā pietura safari bija mazuļu dārzs, kurā var sabildēties ar safari mazuļiem un apskatīt mazākus dzīvniekus iekš ūdens. Mans sapnis piepildījās žmurcot tīģeri, pie tam, nekad nebiju domājusi,ka tikšu tik tuvu klāt baltajam tīģerim! mana laime pilnīga!

te ar dusmīgu leopardu, makten smags mazulītis